Bieži vien ir dzirdams, ka mazi bērni par savu sapņu profesiju dēvē tieši zobārsta profesiju. Laikam ejot, šī vēlme bieži vien vairs nav aktuāla un tiek aizstāta ar citām. Lai arī zobārsts nav tik reta profesija, tomēr profesionalitātes līmenis dažādās zobārstniecības klīnikās ir ļoti atšķirīgs. Tomēr kā saprast, ka šī profesija ir tieši man, un vai ir vērts mēģināt?
Kāpēc zobārstniecības fakultātēs ir maz studentu?
Dažreiz gadās arī tā, ka uzsākot mācības, students saprot, ka izvēlēta fakultāte tomēr nav viņam piemērota, tāpēc mācības zobārstniecībā pamet. Vēl viens svarīgs faktors ir valsts centralizētajos eksāmenos iegūtais rezultāts. Izvēloties šo programmu, vērā ņem CE sertifikātu bioloģijā, ķīmijā, matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā, kam ir liela nozīme, lai iekļūtu budžeta grupā.
Vai vērts kļūt par zobārstu?
Zobārsta profesija vienmēr ir bijusi un arī turpmākos gadus būs pieprasīta ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Tādēļ gan studiju laikā, gan pēc tām ir plašas iespējas turpmākajai karjerai, strādājot kādā klīnikā, privātpraksē vai slimnīcā. Tas paver plašākas izaugsmes iespējas savā nozarē un pieredzes iegūšanā. Mācoties, noteikti neizpaliks arī māka socializēties un sastrādāties ar kolēģiem. Nozīmīgi ir arī tas, ka zobārsta profesija ir diezgan labi apmaksāta.
Piemēram, te raksts par to, kā sagatavot bērnu zobārstam.
Kādam būtu jābūt zobārstam?
Parasti pirmās nopietnās iemaņas tiek iegūtas uzsākot studiju kursu, tomēr priekšzināšanas var iegūt jau laicīgi sākot apmeklēt dažādu augstskolu piedāvātos sagatavošanās kursus. Ir svarīgi saprast, ka būt zobārstam nav viegli ne fiziski, ne emocionāli. Zobārstniecība prasa ļoti lielu pacietību, koncentrēšanās prasmi un precizitāti. Zobu un mutes problēmas var būt ietekmējušas pacienta personīgo dzīvi, tāpēc zobārstam jābūt ļoti iejūtīgam un ar labām komunikācijas prasmēm.
Kā jau lielākā daļa tieši Latvijas zobārstu, lielākoties, arī Dr. Jūlija Katkeviča un viņas komanda galvenās iemaņas guva RSU studiju programmā zobārstniecība, kur tika veiksmīgi iegūtas gan praktiskās, gan teorētiskās zināšanas, lai ārstētu pacientus ar dažādām zobu un mutes saslimšanām. Jādara tas, kas ikdienu sagādās prieku, lai ne mirkli nebūtu jānožēlo profesijas izvēle.
