Zobārsts – nepopulāra profesija

zobārste un zobārstes asistente

Bieži vien ir dzirdams, ka mazi bērni par savu sapņu profesiju dēvē tieši zobārsta profesiju. Laikam ejot, šī vēlme bieži vien vairs nav aktuāla un tiek aizstāta ar citām. Lai arī zobārsts nav tik reta profesija, tomēr profesionalitātes līmenis dažādās zobārstniecības klīnikās ir ļoti atšķirīgs. Tomēr kā saprast, ka šī profesija ir tieši man, un vai ir vērts mēģināt?

Kāpēc zobārstniecības fakultātēs ir maz studentu?

Dažreiz gadās arī tā, ka uzsākot mācības, students saprot, ka izvēlēta fakultāte tomēr nav viņam piemērota, tāpēc mācības zobārstniecībā pamet. Vēl viens svarīgs faktors ir valsts centralizētajos eksāmenos iegūtais rezultāts. Izvēloties šo programmu, vērā ņem CE sertifikātu bioloģijā, ķīmijā, matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā, kam ir liela nozīme, lai iekļūtu budžeta grupā.

Vai vērts kļūt par zobārstu?

Zobārsta profesija vienmēr ir bijusi un arī turpmākos gadus būs pieprasīta ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Tādēļ gan studiju laikā, gan pēc tām ir plašas iespējas turpmākajai karjerai, strādājot kādā klīnikā, privātpraksē vai slimnīcā. Tas paver plašākas izaugsmes iespējas savā nozarē un pieredzes iegūšanā. Mācoties, noteikti neizpaliks arī māka socializēties un sastrādāties ar kolēģiem. Nozīmīgi ir arī tas, ka zobārsta profesija ir diezgan labi apmaksāta.

Piemēram, te raksts par to, kā sagatavot bērnu zobārstam.

Kādam būtu jābūt zobārstam?

Parasti pirmās nopietnās iemaņas tiek iegūtas uzsākot studiju kursu, tomēr priekšzināšanas var iegūt jau laicīgi sākot apmeklēt dažādu augstskolu piedāvātos sagatavošanās kursus. Ir svarīgi saprast, ka būt zobārstam nav viegli ne fiziski, ne emocionāli. Zobārstniecība prasa ļoti lielu pacietību, koncentrēšanās prasmi un precizitāti. Zobu un mutes problēmas var būt ietekmējušas pacienta personīgo dzīvi, tāpēc zobārstam jābūt ļoti iejūtīgam un ar labām komunikācijas prasmēm.

Kā jau lielākā daļa tieši Latvijas zobārstu, lielākoties, arī Dr. Jūlija Katkeviča un viņas komanda galvenās iemaņas guva RSU studiju programmā zobārstniecība, kur tika veiksmīgi iegūtas gan praktiskās, gan teorētiskās zināšanas, lai ārstētu pacientus ar dažādām zobu un mutes saslimšanām. Jādara tas, kas ikdienu sagādās prieku, lai ne mirkli nebūtu jānožēlo profesijas izvēle.

Continue Reading

Atalgojuma līmeņa svārstības medicīnas nozarē

interneta kabelis

2014.gadā ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai no valsts budžeta papildus tika novirzīti 22,04 miljoni eiro.  Minimālās mēneša algas paaugstināšanai no 284,57 eiro līdz 320 eiro novirzīti  5,66 miljoni eiro, savukārt  algu izlīdzināšanai budžeta iestādēs 2,32 miljoni eiro. Ar 2014.gadu tarifos ir palielināts darba samaksas elements, kas nosaka, ka vidējā darba samaksa mēnesī ārstam ir 846, 61 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām – 506,54 eiro un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 338,64 eiro. Tāpat tarifā ir iekļauta minimālās mēneša algas paaugstināšana un samaksa par nakts stundu darbu, kas līdz šim atsevišķi netika novirzīti.

Novirzot papildu līdzekļus ārstniecības personu darba samaksas palielinājumam (palielinot tarifā attiecīgo elementu) Veselības ministrijas mērķis ir nodrošināt, lai atbilstoši tarifā ietvertajam mediķu darba samaksa tiktu palielināta – par, aptuveni, 101 eiro ārstiem, par, aptuveni, 58 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes personām un par, aptuveni, 40 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām. Tomēr jāuzsver, ka personāla politika un atalgojuma noteikšana darbiniekiem ir katras ārstniecības iestādes vadības lēmums, tādēļ neskaidrie jautājumi par ārstniecības personu atalgojumu dažādās ārstniecības iestādēs risināmi ciešā sadarbībā ar katras iestādes vadību un arodbiedrībām.

2016. gadā lielai daļai ārstniecības personu darba samaksa pieauga par 7%, bet medicīnas māsu darba samaksai pat 10% pieaugums. Minētais darba samaksas pieaugums bija saistīts ar valdības piešķirtajiem 10 miljoniem eiro darba samaksas paaugstināšanai medicīnas nozarē strādājošajiem. Iepriekš tika minēts, ka sadalot 10 miljonus eiro, vidējā darba samaksa nozare visiem speciālistiem pieaugs par 5%, tomēr, paredzot tika paredzēts mazāks algas pieaugums labāk apmaksātajiem darbiniekiem un tiem, kuriem alga pieauga jau saistībā ar minimālās algas paaugstināšanu, tādējādi tika panākta vienošanās, ka skaitliski lielām, bet ne ļoti augsti apmaksātām speciālistu grupām alga pieaugs vidēji par 7%. Darba alga vidēji par 7% pieauga ārstiem, ārstu palīgiem un medicīnas māsām. Daļai medicīnas māsu atalgojums pieauga pat par 9%- 10%, jeb 36-38 eiro.

Tāpat par aptuveni 3,5% jeb 16,89 eiro pieauga alga slimnīcu atbalsta personālam. Salīdzinoši mazāks atalgojuma pieaugums bija augsti atalgotiem ārstniecības iestāžu darbiniekiem, ka arī zemāk kvalificētajiem darbiniekiem, kuru alga pieauga saistībā ar minimālās algas celšanu. Galvenajiem ārstiem un viņu vietniekiem algas pieauga vidēji par 1,8 – 3,8 % jeb 20-28 eiro liels pieaugums. Savukārt nodaļu vai struktūrvienību vadītajiem un virsmāsām, galvenajām medicīnas māsām, galvenajam vecmātēm, galvenajiem radiologa asistentiem  alga pieauga par 3,8 – 5,3% jeb 28 eiro, atkarībā no kvalifikācijas kategorijas. Savukārt zemāk kvalificētiem darbiniekiem, tādiem kā māsas palīgs, kuri saņem valsti noteikto minimālo algu vai nedaudz vairāk, atalgojums pieauga par aptuveni 4,2 – 5,5% jeb 15 – 20 eiro.

Continue Reading