Veselu zobu nozīme organismā

Zobārstniecība

Viens no mūsdienu skaistuma etaloniem ir skaists smaids. Skaista smaida pamatnoslēpums ir pareizas rūpes par mutes veselību. Veseli zobi nozīmē ne tikai baltu, žilbinošu un skaistu smaidu, bet arī svaigu elpu, zobārsta apmeklējuma skaita sarukumu un pašpārliecinātību. Tādēļ ir svarīgi apzināties, ka par zobiem ir pareizi jārūpējas, apzinoties, kādi uztura elementi un ierastās darbības nodara pāri zobiem.

Zobu higiēnai ir liela ietekme uz vispārējo organisma stāvokli, īpaši sirds un asinsvadu sistēmu. Neveicot profesionālo zobu higiēnu vismaz 1x gadā, iespējams ātrāk saskarties ar dažādām problēmām mutes dobumā – smaganu saslimšanas, kariess u.c., taču regulāri apmeklējot zobārstu iespējams savlaicīgi izvairīties no ārstēšanas. 

Laika gaitā atklājies, ka veseli zobi un slimo zobu ārstēšana ne tikai palīdz atbrīvoties no sāpēm, ne tikai palīdz saglabāt svaigu elpu un estētisko izskatu, bet arī ietekmē mūsu dzīves kvalitāti un vispārējo veselības stāvokli. Pētījumi visā pasaulē ir atklājuši, kādas sekas var būt sliktai mutes veselībai – sākot ar skolas un darba kavējumiem, beidzot ar nopietnu, novājinošu slimību un pat depresiju. Piemēram, vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka pastāv saikne starp smaganu slimībām un artēriju sašaurināšanos, kas rezultātā var novest pie sirds lēkmes un insulta.

Pētījums Apvienotajā Karalistē atklāja faktu, ka tiem cilvēkiem, kam mutē ir augsts 11 veidu baktēriju līmenis, kas rada smaganu slimības, ir arī palielināts artēriju sieniņu biezums un paaugstināts balto asins ķermenīšu līmenis. Viena teorija ir tāda, ka baktērijas spēj atstāt inficētās smaganas, iekļūt asinsritē un piestiprināties tauku nogulsnējumiem, kas jau atrodas artērijās. Pareiza un sistemātiska mutes dobuma ikdienas kopšana palīdz uzturēt vispārējo veselību, kā arī rūpēties par zobiem.

Continue Reading

Otrais pasaules karš

motors

Šo karu mēdz dēvēt un raksturot kā totālu – pirmo reizi iesaistījās tik daudz valstu, katastrofisks bija tā nodarītais posts un upuru skaits. Boja gāja pa 60 miljoni cilvēku, turklāt puse bija civiliedzīvotāji. Pirmoreiz karš tik smagi skara civiliedzīvotājus.

Iepriekšējā karā dominēja aizsardzības līdzekļi. Karadarbības risinājās galvenokārt ierakumos, un lielākā daļa bija karavīri. Šoreiz tanki, aviācija un artilērija jauda karadarbību darīja manevrējamu un dinamisku. Abas puses pakļāva apdzīvotas vietas neiedomājami barbariskai un intensīvai apšaudei. Turklāt hitlerieši okupētajās teritorijās nežēlīgi iznicināja iedzīvotājus, kas piederēja pie ‘’nepilnvērtīgām rasēm’’, un savus ideoloģiskos pretiniekus. Tas izraisīja vietējo iedzīvotāju pretestību, kas savukārt noveda pie asiņainas izrēķināšanās.

Kara gaitā ieroču iznīcinošā jauda aizvien pieauga; kara nogalē parādījās raķetes un kodolieroči. Paša kara beigās, 1945, gada 6. un 9. augustā, amerikāņi pakļāva atomuzliesmojumam Japānas pilsētas Hirosimu un Nagasaki. Uzlidojuma izraisītais posts izrādījās šausmīgs.

Kodolkara draudu izraisītās bailes iespaidoja notikumu attīstību XX gs. otrajā pusē.

1941. gadā jūnijā Vācija uzbruka PSRS, un jau pirmajās dienās sākas represijas no hitleriešu puses pret Latvijas iedzīvotājiem. Tika nodibināts koncentrācijas nometnes Salaspilī, Mežaparkā, Strazdumuižā, Saldus. Represijas bija pret tiem, kuri negribēja sadarboties pret okupācijas spēkiem, gan pret tiem, kuri sadarbojas ar padomju varu. Ļoti nežēlīgas izrēķināšanās notika ar ebrejiem, kuru nosauca par Holokostu. Savu atbrīvošanu sagaidīja tikai ap 1000 latviešu ebreju. Vācijas okupācijas gados Latvijas teritorijā bija nogalināti ap 70 tūkst. Cilvēku un 50 tūkst. Bija ieslodzīti koncentrācijas nometnēs.

Kad vācu karaspēks ienāca Rīgā, brīvprātīgi tās armijas rindās iesaistījās latviešu tautas pārstāvji. Tie gribēja darboties pret ‘’boļševikiem’’. Viņi cerēja, ka 100 tūkst. armija pēc kara spēs kļūt par Latvijas armijas pamatu pēc valsts atjaunošanas. Taču tas nebija iespējams, kad karš bija beidzies.(6) Latviešu Waffen SS leģioni, kuri tika nodibināti pēc A. Hitlera pavēles, kara laikā izdarīja ļoti daudz kara noziegumu pret cilvēci, kuri ir nosodāmi no daudzu valstu pusēm. Mūsdienās, Latvija ir vienīga valsts, kur bijušo leģionāru maršs un Hitlera svastikas nēsāšana ir atļauta. Par šādu tautas attieksmi pret ļaunumu no normālās morāles aspekta, ko tā sastrādāja pret citu kaimiņtautu rakstīja F. Nīče: ’’…Daudz, kas vienai tautai bija labs, citai tautai bija zākāšana un kauns – tā es atradu. Daudz, ko šeit esmu atradis, sauca par ļaunumu, bet tur apbalvoja ar goda mantiju. Nekad viens kaimiņš nesaprata otru: vienmēr brīnījās viņa dvēsele par viņa neprātu un viņa ļaunumam… ‘’. Tā arī sanāk, ja uzsvērt attiecības starp mūsdienu Latviju un Krievijas Federāciju.

Tapāt, kā bija nodibināts Vācijas karaspēka leģions, tā tika nodibināts Sarkanas armijas latviešu strēlnieku divīzijas.

Gan Vācijas, gan Padomju okupācija izrādījās nežēlīgas, un latviešu tautai nācās pārdzīvot tiešam moka pilnus kara gadus. Pēc Otrā Pasaules kara latviešu tauta piedzīvoja demoralizāciju pēc visa notikuša kara laikā. Represijas un šausmas, kuru cilvēki piedzīvoja abu režīmu rezultātā, sekmēja tautas nestabilitātes izjūtu apziņā un topošu paaudžu psihes zemapziņā; karš atstāja nenoslaucamo traipu, kā var rīkoties cilvēks lai izdzīvotu – labi tas ir, vai slikti, jau ir pavisam cits morāles jautājums pašām topošam paaudzēm. Tikumu un rīcību vērtēšana ir personīgā lieta, īpaši, ja tas skar vēsturi.

Continue Reading

Feniķiešu alfabēts

putni lidojumā

Ēģiptiešu hieroglifu un šumeru ķīļraksta ietekmē feniķieši izveidoja senfeniķiešu lineāro alfabētu – fonogrāfisko konsonantisko rakstu no 22 burtu zīmēm tikai līdzskaņu apzīmēšanai. No tā ir attīstījušies visi lielākie alfabēti. Kā lielāko daļu visu izgudrojumu pasaulē, arī alfabētu izgudrot piespieda prakse, dzīves nepieciešamība. Par nozīmīgāko faktoru alfabēta izgudrošanā uzskatāma tirdzniecības attīstība Vidusjūrā. Par to liecina vieta, kur atrasti pirmie rakstītu tekstu piemēri un to saturs.

Viena no nozīmīgākajām Vidusjūras austrumu piekrastes ostām bija Ugarita (Ras Shamra) – mūsdienu Sīrijas teritorijā. Tās tirdzniecības apgrozījums (osta specializējās ieroču un dažādu metāla izstrādājumu ražošanā un tirdzniecībā) strauji auga un pārvaldīt tirdzniecības operācijas kļuva arvien grūtāk. Tādēļ tirdzniecības starpnieki ap 1700.-1500.g. pr.Kr. izgudroja zīmju sistēmu, ar kuras palīdzību veikt pierakstus par tirdzniecības darījumiem.

Tiesa, rakstītu tekstu piemēri bija zināmi arī pirms Ugaritas izgudrojuma. Ugaritas zīmju nozīme bija tā, ka pirmo reizi tika izstrādāta unificēta zīmju sistēma, ar kuras palīdzību varēja tikt sagatavoti teksti ar dažādu saturu. Neatkarīgi no teksta satura, zīmju sistēma, ar kuras palīdzību teksts ticis sagatavots, vienmēr bija viena un tā pati. Ugaritas teksti, kas tika pierakstīti ar pašu izgudroto sistēmu, bija vietējā semītu valodā, tādēļ to nereti dēvē par ziemeļsemītu sistēmu.

Alfabēta izgudrošana bija milzīgs solis uz priekšu, salīdzinājumā ar pastāvošajām runas tekstu pierakstīšanas sistēmām, piemēram, Ēģiptes hieroglifiem. Ugaritas sistēma ļāva ievērojami samazināt runas pierakstīšanai nepieciešamo daudzumu – mazāk par 30 zīmēm.

Savukārt, tālāk uz dienvidiem – Feniķijā un Palestīnā – ziemeļsemītu alfabēts tika pilnveidots, sākot to pierakstīt lineārā sistēmā, citiem vārdiem, pa rindiņām. Tas ļāva atteikties no agrāk pielietojamiem hieroglifiem un ķīļu zīmēm (kuneformām), ko bija izgudrojuši, kā uzskata vairums pētnieku, vēl šumeri pirms kādiem 5000 gadu. Neskatoties uz savu dramatisko likteni, feniķieši atstājuši ievērojamu artavu inovāciju Eiropas civilizācijas attīstībā. Viens no galvenajiem viņu (arī viņu radinieku – kanaāniešu) ieguldījumiem pasaules civilizācijas attīstībā ir alfabēts. Virkne speciālistu uzskata, ka Feniķijā un Palestīnā alfabēts attīstījās neatkarīgi no ziemeļsemītu alfabēta.

Continue Reading