Manas pārdomas par filmu “Raganas laiks” (2. daļa)

sieviete iejutusies raganas tēlā

Uz abu dezertēto krustnešu bruņinieku zobenu rokturiem bija attēlots ērglis. Salīdzinot ar pieejamajiem materiāliem par krusta kariem, tieši šādu zobenu neatradu, pārsvarā uz visiem zobeniem ir krusta karu simbols – krusts. Taču divgalvains ērglis nāk no Centrālāzijas tjurku tautu simbolikas, un Eiropā parādās krusta karu laikā. Ērglis ir varas, spēka, drosmes un nemirstības simbols. Tas tiek arī uzskatīts par debesu ķēniņu un augstāko dievu vēstnesi.

Krustnešu apmetņi un virstērps bija balts ar sarkanu vai melnu krusta karu krustu (simbolu), kas arī atbilst patiesajiem tā laika tērpiem. Krustnešiem bija dažāda veida bruņucepures, kuras daļēji atbilst tā laika bruņucepurēm. Daļai no tām nebija aizsegta sejas daļa – zods, mute, deguns un acis, kas neatbilst patiesībai. Šādi šos bruņiniekus būtu viegli nogalināt tikai ar vienu zobena sitienu sejā. Taču daļai bruņinieku šīs bruņucepures nosedza arī seju. Tām bija kustināma priekšējā daļa, to varēja uzbīdīt virs galvas. Lielākajai daļai krustnešu bruņucepures bija ar noapaļotu augšējo daļu. Līdzīgas tās bija arī realitātē. Daļai bruņucepures bija ar nosegtu degunu un tādu, kā nošķeltu augšējo daļu. Kopumā filmā tika attēlotas visdažādāko veidu bruņucepures, kas tā, manuprāt, realitātē nevarēja būt. Tās varēja būt nedaudz atšķirīgas, jo krustneši nāca no dažādām Eiropas teritorijām. Zem bruņucepures tiem bija kakla aizsargs, kas visapkārt apņēma kaklu, lai nevarētu ar zobenu tur iedurt, citādi tā ir droša nāve. Šis elements atbilst īstajam bruņinieku tērpam. Taču vairākās filmas ainās tas rādīja iespaidu, kā vienkāršs dekoratīvs elements, kas pat īsti nenosedz kaklu, bet tas tā nebija pilnīgi visiem bruņiniekiem, tikai daļai. Redzams, ka šo bruņinieku tērpā ir izmantots bruņu galvenais elements – polsterējums. Bruņas viņus padara vizuāli masīvākus. Visiem rokas sedza cimdi, kas atbilst patiesībai, citādi kaujas pirmajās minūtēs visi viņu pirksti tiktu salauzti. Nereti arī cimdos tiek lauzti pirksti. Manuprāt, nepareizi tika attēlotas roku bruņas, jo tām nebija aizsargu apļi vai jebkādas citas formas aizsargi pie elkoņiem, kas varētu tos pasargāt no triecieniem. Tātad viņu elkoņi bija diezgan nepasargāti no lūzumiem. Kāju bruņas filmā īsti nevar saskatīt, jo tās ir aizsegtas ar apmetni un tām virsū ir bikses. Pašas bruņas nemaz nevar redzēt. Tās rada iespaidu, it kā kāju bruņu nemaz nebūtu.

Krustnešu vairogi bija salīdzinoši lieli, tos varētu pielīdzināt trīsstūrveida formai. Uz vairoga tika attēlots krusts. Salīdzinot ar pieejamajiem materiāliem, šie vairogi izskatās tāpat kā tie tika attēloti filmā. Taču dīvaini un nepareizi šķita tas, ka daļai krustnešu vairoga nemaz nebija, realitātē tā tas noteikti nebija. Zobeni atradās piestiprināti kreisajā pusē tāpēc, ka tie bija gari, tādā veidā tos ir viegli izvilkt ar labo roku. Parasti zobens tika turēts labajā rokā, reizēm ar abām rokām. Ja zobens tiktu piestiprināts labajā pusē, tad to būtu iespējams izvilkt tikai ar kreiso roku, tātad zobens vēl būtu jāpārliek labajā rokā, taču tas būtu grūti izdarāms, jo labajā rokā atrastos vairogs. Var secināt, ka filmā tas ir attēlots patiesi.

Continue Reading

Manas pārdomas par filmu “Raganas laiks” (1. daļa)

sieviete pārģērbusies par raganu

Filmas ‘’Raganas laiks’’ (2011) režisori ir Dominic Sena un Peter Goddard. Šīs filmas žanri ir asa sižeta un fantāzija. Darbība notiek 14. gadsimtā, krusta karu laikā, Eiropā – Austrijā, Ungārijā un Horvātijā. Šajā laikā ir milzīga mēra epidēmija, kas atņem dzīvības tūkstošiem cilvēku. Cilvēki uzskata, ka šo sērgu ir uzsūtījusi ragana un tas, iespējams, ir dieva sods.

Galvenie varoņi ir divi krustneši Bēnems no Blaibrukas un Felsons. Viņi vairs nevēlas kalpot baznīcai, jo uzskata, ka dievs nav vēlējies šādu kristietības izplatīšanu – nogalinot nevainīgas sievietes un bērnus. Viņi atgriežas Austrijā. Ceļojot cauri Štīrijai, viņi ierauga tūkstošiem no mēra mirstošus cilvēkus. Šī sērga ir skārusi ļoti daudzus Eiropas apgabalus un nav ārstējama. Cilvēki uzskata, ka šo slimību ir atnesusi ragana – Anna no Marburgas (Vācijā). Visur, kur viņa ir bijusi, ir sācies mēris. Kardināls arestē abus dezertierus, vēlāk lūdz viņus šo raganu aizvest uz klosteri, kur mūki veiks nāvessoda rituālu, atbrīvojot zemi no mēra lāsta.

Filma nav reāli vēsturiska, tajā ir daudz fantastikas – raganas, dēmoni, eksorcisms un pārdabiskas spējas. Šeit vēsture ir vairāk kā fons. Taču ir iekļautas reālas krusta karu cīņas – pie Edremitas līča (1332), Tripoles aplenkums (1334), Imbrosa (1337) un Arta (1339), Smurnīcijas krusta kari. Šie visi ir reāli notikumi. Reālus vēsturiskus personāžus es neatpazinu.

Cilvēki, kā jau viduslaikos, visu nelaimju cēloņus un izskaidrojumus meklēja reliģijā, ticībā, protams, arī laimes un veiksmes cēloņus. Viņi uzskatīja, ka dievs viņus par kaut ko ir sodījis, uzsūtījis raganu, kas daudzās vietās, pilsētās ir atnesusi neārstējamu slimību – mēri. Cilvēkiem nevajadzēja daudz pierādījumu, lai šo sievieti varētu uzskatīt raganu. Pirmkārt, pietika ar to, ka pilsētās, kurās viņa ir ienākusi, neilgi pēc tam sākās mēris. Tikpat labi tā varēja būt sakritība, bet cilvēki par to pat nedomāja, viņi bija pārliecināti, ka tas ir noticis šīs sievietes dēļ. Otrkārt, viņa bija agresīva un uzbruka, kad vien tas bija iespējams, ar lielu spēku, taču ar tam varēja atrast citu izskaidrojumu. Viņa ilgstoši tika turēta ieslodzījumā, saslēgta, šādi cilvēks var arī sajukt prātā un darīt visneiedomājamākās lietas, lai tikai izglābtu sevi, kas ir cilvēka instinkts.

Continue Reading

Mans ceļš grāmatvežu pasaulē

vīrietis, kurš netiek galā ar sava uzņēmuma grāmatvedību

Latvija grāmatvežu sertifikāciju uzsākusi atbilstoši starptautiskām prasībām LR Grāmatvežu asociācija jau 2000.gadā. LR Grāmatvežu asociācijas kā profesionālās biedrības galvenais uzdevums ir rūpēties par grāmatvežu profesionālo izaugsmi un radošo spēju izkopšanu, lai sekmētu savas profesijas prestiža pieaugumu un vērtīgākās pieredzes nodošanu tautsaimniecības attīstībā. Grāmatvežu profesionālās sertifikācijas būtība – uz fundamentālo zināšanu bāzes, ko nodrošina augstākā izglītība, nepārtraukta profesionālo zināšanu un prasmju pilnveidošana atbilstoši sociālām un ekonomiskām attīstības tendencēm.

Raksts tapis ar Corsax.lv Grāmatvedības Pakalpojumi palīdzību.

Grāmatvežu sertifikācija ir valstiski nozīmīgs process. Profesionālā sagatavotība, kvalifikācija ir pamats profesionālo grāmatvežu sniegto pakalpojumu pozitīvai iedarbībai uz valsts tautsaimniecības attīstību, veicinot katra cilvēka un sabiedrības kopumā, labklājību.” – tā norādīts Starptautiskās grāmatvežu federācijas ētikas kodeksā, kurš kalpo par pamatu un ieteikumu grāmatvežiem kvalifikācijas nodrošināšanā visā pasaulē.

Latvijā grāmatvedību un grāmatvežu kvalifikāciju regulējošie normatīvie akti: likumi „Par grāmatvedību” un „Par uzņēmumu gada pārskatiem” , LR Nodokļu sistēma, Sociālā un darba likumdošana, kā arī virkne MK noteikumu saistībā ar grāmatvedības darba organizāciju un likumu normu piemērošanu. [Grāmatvedība & Ekonomika Nr.4(28) 2005.g.)]. Tas tikai pierāda to, cik daudzās jomās grāmatvedim ir jābūt zinošam.

Grāmatveža darba kultūrā zināmām prasībām ir jāpastāv un tās nosaka likumdošana. Taču uzskatu, ka katram grāmatvedim savs darbs ir jāveic rūpīgi, kārtīgi, saprotami u.tml. Katram grāmatvedim ir sava izveidota sistēma, kā viņš veic savu darbu un kā viņam ir ērtāk. Galvenais, lai darbs tiktu veikts pienācīgi un laicīgi. Grāmatvedis taču ir vadītāja labā roka.

Starptautiskās grāmatvežu federācijas izdotajā Profesionālo grāmatvežu ētikas kodeksā ir minēti šādi ētikas pamatprincipi: godīgums, objektivitāte, konfidencialitāte, profesionāla izturēšanās. Savukārt LR grāmatvežu asociācijas izdotajā Profesionālo grāmatvežu ētikas kodeksā šie principi ir līdzīgi: godprātība, objektivitāte, profesionālā kompetence un piesardzība, konfidencialitāte, profesionālā rīcība, profesijas standartu ievērošana.

Šos principus, es uzskatu, ka iemācīties nevar, jo ja jau ir izvēlēta šī profesija, ir jābūt skaidram tam, kā ir darbā jāuzvedas. Godīgumam un objektīvam skatījumam uz lietām ir jābūt ieaudzinātam jau bērnībā. Bet par pārējiem pamatprincipiem ir jābūt skaidram pašam no sevis. Domāju, ka konfidencialitāte attiecas ne tikai uz grāmatvežiem, bet arī uz citās profesijās strādājošajiem.

Visi pamatprincipi ir norādīti attiecīgajos kodeksos. Es uzskatu, ka grāmatvedim ir jābūt uzticīgam, godīgam, atbildīgam un zinošam.

Vēl jau ir arī liela nozīme tādam faktam – kā grāmatveža vietai uzņēmuma tēla veidošanā. Grāmatvedis kārto lietas ar bankām un daudzām valsts institūcijām. Principā – viņš un viņa darbs savā veidā sniedz priekšstatu par uzņēmumu. Grāmatvedim tāpēc arī ir jābūt attiecīgi ģērbtam, laipnam, komunikablam, atsaucīgam un svarīgākais, manuprāt, kompetentam savā amatā.

Tā kā es vēl jau tikai studēju, to visu es varu tikai iztēloties, dzīvē jeb reāli viss ir savādāk. Tāpēc pagaidām – lēnītēm virzīšos uz savu mērķi – būt grāmatvedei!

Un apkopojot visu iepriekš minēto, savu darbu nobeigšu ar šādu citātu no LR Profesionālo grāmatvežu ētikas kodeksa:

„Grāmatveža darbs prasa profesionālu meistarību, zināšanas un prasmi darboties saskaņā ar likumdošanas aktu normām, nacionālajām un profesionālajām prasībām.”

Continue Reading

Galvenie varoņi no “Mirdzums”

mirdzoša spūldze

Džeks Toranss – viesnīcas uzraugs, bijušais skolotājs un alkoholiķis, rakstnieks. Kādreiz Džeks (kad vēl ļoti daudz dzēra) bija egoistisks. To pierāda citāts: «Viņa [Vendija] bija gaidījusi, muļķīgi cerot uz brīnumu, ka Džeks sapratīs, kas notiek ne tikai ar viņu pašu, bet arī ar Vendiju, tomēr vīram ne prātā nenāca piebremzēt». Bet pēc tam viņš mainījās – viņš atmeta dzeršanu, kļuva daudz mierīgāks: «Kaut kas Džeku bija izmainījis». Taču Džeks viesnīcā pamazām sāka saprast, ka «viņš joprojām ir alkoholiķis un vienmēr tāds būs… Kaut kur viņā atrodas slēdze, kura vienkārši vienā brīdī iedarbinājās». Toranss bija ļoti apņēmīgs – tāda rakstura iezīme izpaudās situācijā, kad Džeks gribēja rakstīt grāmatu par viesnīcu: «Ja Džeks Toranss ir iedomājis kaut ko izdarīt, varat būt droši, ka viņš to izdarīs». Džekam arī nepatika, ka cilvēki «neizrāda cieņu pret viņu» – piemēram, Als Šoklijs (Džeka draugs, kuram ir nedaudz prestižāks amats) bieži vien uzrunāja Toransu kā «Džekij, puisīt!».

Vendija Toransa – Džeka Toransa sieva. No paša sākuma uzskatīja, ka «šķiršanās [ar Džeku] bija nepieciešama Denija un viņas pašas dēļ, ja viņa gatavojās kaut ko glābt savos agrīnajos pieauguša cilvēka dzīves gados». Kaut arī Vendija ļoti mīlēja savu ģimeni, tomēr apzinājās, ka viņai ne īpaši patīk, ka Denijs gandrīz visu savu laiku pavada ar tēvu: «Vendija pēkšņi atskārta, ka ir greizsirdīga uz šo ciešo saskaņu starp vīru un dēlu…». Toransa sieva darīja steidzīgus secinājumus (kad domāja, ka zulimus uz Denija kakla atstāja Džeks, un aizskrēja kopā ar pusi no vīra): «Ja informācija būtu nodota pilnā apjomā, Vendija, iespējams, būtu atcerējusies…taču Vendijas prāts joprojām bija aizņemts ar citām lietām».

Denijs Toranss – Džeka un Vendija dēls ar «mirdzuma» spējam. Denijs bija ļoti gudrs un apzinīgs zēns, viņš negribēja nekādā veidā apgrūtināt dzīvi saviem vecākiem. Piemēram, viņš zināja, ka viesnīcā notiks kaut kas slikts, taču ne vārda nepateica vecākiem, jo tā bija vienīgā iespēja Džekam nopelnīt naudu. Ja Denijs gribēja kaut ko pajautāt par kaut ko, ko viņš pats nevarēja saprast, viņš to nedarīja. «Dažreiz jautājumi varēja atnest tikai veselu kaudzi nepatikšanu» – tā sprieda piecgadīgais zēns. Denijs apzinājās, ka viesnīcas garam ir vienalga, ka viņs ir vēl tikai bērns: «Izskatās, fakts, ka man ir tikai pieci gadi patiešām nespēlē nekādu lomu». Toranss juniors bija ļoti drosmīgs cilvēks, jo spēja stāties pretī sajukušam prātā cilvēkam ar āmuru, kas ir trīs reizēs lielāks nekā viņš; Denijs viņam teica: «Tu esi maska. Tikai maska. [Drīz] tu vairs nebūsi vispār nekas. Es nebaidos no tevis».

Continue Reading

Šoreiz par lūpu palielināšanu

skaistas un pilnīgas lūpas

Mūsdienās lielas un pilnīgas lūpas ir viens no galvenajiem skaistuma standartiem. Gandrīz jebkura meitene gribētu sev “pufīgākas lūpas”, bet ne katrai tā ir paveicies. Daba nav dāvājusi tās visiem, taču pateicoties šodienas kosmetoloģijai formīgas lūpas var iegūt teju katra sieviete. To visu var panākt ar vienkāršu lūpu palielināšanu. Šajā rakstā mēs pastāstīsim, kas tā tāda ir un ko par to vajadzētu zināt.

Šodien lūpu palielināšanu ir iespējams veikt divos dažādos veidos – ar plastiskās ķirurģijas palīdzību vai izmantojot hialuronskābes filleru injekcijas. Pirmais variants būs vairāk piemērota gadījumos, kad ir jāizlabo lūpu asimetrija, traumas vai iedzimti lūpu defekti. Taču gadījumā, ja asimetrija nav liela vai vienkārši gribas lielākas lūpas, filleri būs īstais risinājums. 

Lupas filleru sastāvā ir hialuronskābe, kas ir dabiska viela, un parasti tā atrodas mūsu pašu ādā. Tās galvenais uzdevums ir aizpildīt tukšumus zem ādas, piepaceļot to. Tas pats notiek arī ar lūpām. Pēc filleru injekcijas telpa zem lūpu ādas ir apsildītāka un lūpas izskatās sulīgākas. Kā jau tik minēts, hialuronskābe tiek ievadīta ar injekcijas palīdzību. Injekciju veic arsts dermatologs vai plastiskais ķirurgs, izmantojot ļoti tievu adatu. Filleri tiek ievadīti vairākās vietās, veicot vairākus dūrienus. Procedūra neizraisa pārāk lielas sāpes un aizņem vien dažas minūtes. 

Uzreiz pēc procedūras arsts izmasē injekciju vietas, lai vienmērīgi izlīdzinātu fillerus. Pēc injekcijas uz lūpām var veidoties tūska un asins izplūdumi, kuri pazūd pēc pāris dienām. Pazūdot tūska arī var redzēt galēju lūpu palielināšanas rezultātu. 

Lūpu palielināšana ir ātra, mūsdienīga, nekaitīga un praktiski nesāpīga. Vien pāris mūsu un viena apmeklējuma laikā jebkurš cilvēks var iegūt skaistas un pilnīgas lupas, par kurām jau sen ir sapņojis.

Continue Reading

Priekšnosacījumi veselīgai uzņēmējdarbības videi

uzņēmēju sapulce

Viens no galvenajiem priekšnosacījumiem veiksmīgas uzņēmējdarbības uzsākšanai ir viegla uzņēmuma piekļuve citiem un sakari ar dažādām valstīm, dažādu valstu uzņēmumiem un speciālistiem. Kā arī pašam uzņēmējdarbības uzsācējam svarīgi ir no sākuma izglītoties šajā jomā, apmeklējot dažādus seminārus, izstādes un apmācības, kuras pasniedz labākie profesionāļi savā jomā un ne vienmēr ir sasniedzami Latvijā, bet gan lielākās Eiropas valstīs. Tāpēc ir ļoti svarīga ērta pārvietošanās un nokļuve citās valstīs gan, lai, piemēram, dažādiem investoriem būtu iespēja aplūkot uzņēmumu, tā darbību un investēt tajā, gan, lai pašam uzsācējam ir iespēja nokļūt citās valstīs. To iespējams izdarīt ar dažādiem transporta veidiem, piemēram, automašīnu, kuģi vai vilcienu, tomēr visiem jāpiekrīt, ka lidmašīna ir visērtākais un visātrākais veids kā pārvietot un pārvietoties pašam. Būtiska ir iespēja preci eksportēt uz pēc iespējas vairāk valstīm pēc iespējas ātrāk un par viszemākajiem izdevumiem, kas iespējams ar tiešo reisu palīdzību, ko nodrošina Rīgas lidosta.

Kā vēsta lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Ilona Līce (2020. gada 8. janvārī): “Pagājušajā gadā kopumā lidostā “Rīga” apkalpoti vairāk nekā 7,8 miljoni pasažieru uz vairāk nekā 100 galamērķiem. 2019. gada izaugsmes rādītāji apliecina Rīgas lidostas stabilās un neapstrīdamās līderpozīcijas Baltijā. Tie arī pierāda, ka Baltijas valstu tirgus lidostai “Rīga” kļūst par šauru un ir pareizs izvēlētais lidostas attīstības virziens konkurēt plašākā starptautiskā arēnā, izvirzot mērķi kļūt par augošu aviācijas centru Ziemeļeiropā.” Kā arī Uzņēmuma vadītāja uzsver, ka kravu segmenta attīstība ir viena no lidostas “Rīga” prioritātēm. Pērn lidostā tika uzsākta jauna kravu perona būvniecība, kas ļaus lidostai “Rīga” dubultot kapacitāti kravu apkalpošanas jomā un padarīs Rīgas lidostu pievilcīgāku gaisa kravu pārvadātājiem no visas pasaules. Pērnā gada nogalē lidosta arī noslēdza līgumu ar starptautisko loģistikas kompāniju DHL, kas paredz lidostā “Rīga” izbūvēt vienu no modernākajiem sūtījumu apstrādes un loģistikas centriem Eiropā.

Uzņēmējdarbību ir svarīgi sākt inovatīvā un attīstītā valstī ar augstu infrastruktūras līmeni. Tas būtiski attīsta un atvieglo uzņēmuma sākuma posmu un turpmāko darbību. To manāmi atvieglo Latvijā pieejamie biznesa inkubatori.

Continue Reading

Krūšu palielināšanas plusi un mīnusi

sieviete ar skaistām krūtīm

Mūsdienās plastiskā ķirurģija kļūst aizvien populārāka un populārāka. Diezgan daudzas sievietes skaistuma dēļ izvēlas vērsties pie plastiskā ķirurga. Spriežot pēc datiem, krūšu palielināšana šobrīd ir visvairāk pasaulē veiktā kosmētiskā manipulācija. Daudzas sievietes vismaz reizi dzīves laikā ir aizdomājušās par krūšu operācijas veikšanu. Taču kā saprast, vai tāda tiešām ir nepieciešama? Vai operācijai ir kādas sekas? Vai krūšu palielināšanas mīnusu ir tikpat daudz, cik plusu? Atbildes meklē šajā rakstā!

Krūšu palielināšanas operācijas galvenie plusi

  • Skaists rezultāts. Krūšu palielināšana ir ļoti efektīva. Tās rezultāts uzreiz ir pamanāms un ilgst visa mūža garumā.
  • Var izvēlēties jebkuru formu un izmēru. Sieviete var izvēlēties, kādas krūtis viņa grib – nedaudz lielākas vai ievērojami lielākas. Ir iespējams izvēlēties vajadzīgo izmēru un pat formu. Ar formas palīdzību var panākt vēlamu efektu, padarīt krūtis dabiskākas vai izteiksmīgākas.
  • Var vilkt kleitas ar lielu dekoltē. Apģērba izvēlē vairs nav ierobežojumu! Jaunās krūtis parasti izskatās tik satriecoši, ka kleitas ar visu veidu izgriezumiem krūšu daļā izskatās lieliski.
  • Visi krūšturi izskatās labi. Pēc krūšu palielināšanas jūs esat neierobežota ne tikai kleitu, bet arī krūšturu izvēlē. Vairs nav obligāti jāmeklē tikai push-up krūšturi, jo apakšveļa bez pacelšanas efekta arī izskatīsies lieliski!
  • Uzlabojas forma pēc bērna barošanas. Daudzām sievietēm pēc grūtniecības un bērns zīdīšanas ar krūti, ļoti izmainās krūšu forma. Tās vairs nav tvirtas un nokarājas. Šo problēmu ir viegli risināt ar operācijas palīdzību.
  • Palīdz justies pašpārliecinātai. Liela daļa sieviešu mazo krūšu dēļ nejūtas pašpārliecinātas un skastas. Operācija bieži vien ir labs veids, kā likt sievietei justies pārliecinātai par sevi.

Krūšu palielināšanas mīnusi

  • Pēcoperācijas periods. Pēc operācijas ir nepieciešams mierīgāks režīms. Nedrīkst augsti celt rokas, kādu laiku jāatturās no fizikas slodzes, un nedēļu pēc operācijas ieteicams gultas režīms.
  • Retas blakusparādības. Operācija ir ķirurģiska iejaukšanās, uz kuru kāres organisms reaģē savādāk. Ļoti retos gadījumos ir iespējamas blakusparādības, kuras dažreiz ir grūti novērst.
  • Cena. Krūšu palielināšana ir operācija, kuru būtu jāveic tikai pie sertificēta ķirurga ar labām atsauksmēm. Un tam ir noteikta cena. Lai rezultāts būtu drošs, jums jārēķinās, ka labā klīnikā operācijas cena būs vairāki tūkstoši eiro. Taču tikai laba klīnika ir garantija, ka operācija noritēs veiksmīgi.

Ceram, ka šis raksts palīdzēja jums saprast, vai krūšu palielināšana ir operācija, kas jums ir vajadzīga. Atceries, ka operācija ir atbildīgs lēmums un pirms to veikt, noteikti konsultējies ar kādu labu plastisko ķirurgu!

Continue Reading

Konfūcija ceļojumi pa Ķīnu

Lai gan aptuveni 30 gadu vecumā Konfūcijs sācis pulcināt ap sevi cilvēkus, kuriem bija interese par senās literatūras pētniecību, par pirmajiem Konfūcija skolēniem uzskata Lu valsts aristokrāta Ming Xizi divus dēlus. Aristokrāts tieši pirms nāves 518.gadā p.m.ē. slavēja Konfūciju kā gudro un sniedza norādījumus saviem virsniekiem, ka pēc viņa nāves jāuztic dēlu skološana Konfūcijam. Šīs ir labs piemērs, ka jau 33 gadu vecumā Konfūcijs bija nozīmīga persona Lu. 512.gadā Konfūcijs bija tiesnesis, vēlāk arī tieslietu ministrs, iespējams, arī valsts īpašuma un celtniecības ministra palīgs. Politiskā situācija Lu valstī bija nestabila, jo nevis Lu valdnieka, bet gan trīs Heng ģimeņu – Jingunshi, Shusunshi un Mengsunshi- rokās bija militārā, finansiālā un politiskā kontrole. Tādēļ 517.gadā p.m.ē. Konfūcijs pameta Lu, lai citur meklētu iespējas, kā izplatīt savas idejas un domas, ieinteresējot citu Senās Ķīnas feodālo valstu valdniekus.

Qi viņš pirmo reizi dzirdēja sakrālo Šao mūzikas izpildījumu. Viņš novēroja sabiedrību un veica secinājumus, ka tas ,kas vajadzīgs Qi ir , lai valdnieks būtu valdnieks, tēvs būtu tēvs un dēls būtu dēls. Viņš arī komentēja Qi politiku, saskatot līdzību ar Lu valsts trūkumiem. Vara atradās nevis valdnieka, bet gan spēcīgu ministru ģimeņu rokās, kurām viņam nācās kalpot. Konfūcijs vēlāk atgriezās Lu. Lai gan pastāv dažādi uzskati, vai viņš ir ieņēmis kādu svarīgu amatu, Mengzi ir teikts, ka Konfūcijs esot bijis noziegumu ministrs “Si kou” un Zuozhuan apstiprina, ka viņš šajā amatā ir bijis aptuveni sākot no 509.gada p.m.ē. 500.gadā p.m.ē. Konfūcijs satikās ar Jiagu Qi štatā, kad viņu aicināja aizsargāt hercoga Duke Ding dzīvību. Šīs tiek uzskatīts par vissvarīgāko viņa oficiālās zināmās karjeras notikumiem.

Continue Reading

Menedžments nākotnē

Cilvēka prātu jau izsenis nodarbināja jautājums: “Kā piepildīt savas neierobežotās vēlmes ar sev pieejamiem ierobežotajiem resursiem?” Gāja laiks un barteru nomainīja nauda. Cilvēks saprata: jo vairāk naudas viņam būs, jo vairāk vēlmju viņš spēs apmierināt. Bet kā tikt pie “lielās naudas”? Vajadzēja kaut ko pārdot vai izdarīt kādu pakalpojumu, tāpēc radās māksla pārdot(-ies), ko mēdz dēvēt par menedžmentu.

Senie grieķi bija pamanījuši, ka pārdot iespējams gandrīz visu, bet kāpēc jātērē spēki strādājot un kaut ko radot, ja pārdot var arī tādas lietas, kā, piem., gaiss. Protams, neviens saprātīgs cilvēks nevēlējās maksāt par to, kas viņam jau ir neatkarīgi no kāda cita, taču varasvīri bija paredzējuši arī šādu iespēju. Ja likums noteica, ka par gaisu jāmaksā nodoklis, tad parastam iedzīvotājam neatlika nekas cits kā vienīgi maksāt ragā. Par laimi līdz mūsdienām ir nonācis tikai to laiku teiciens “par zilu gaisu” un rūgtā pieredze. Taču raugoties no otras puses, maksādams par gaisu, cilvēks ieguva to, ko gribēja – neviens viņu vairs netraucēja par nodokļu nemaksāšanu un viņš varēja justies drošs un brīvs (līdz nākošai reizei).

Laiki mainījušies un tirgotājiem nākas daudz pūlēties, lai mūsdienu racionālajā pasaulē izdomātu, ko varētu pārdot, bet kas pašam nebūtu jāizgatavo. Taču dažreiz notiek arī tā: vajag tikai gribēt un viss izdodas. Tā piem., Dennis M. Hops izdomāja, ka sāks tirgot zemi uz Mēness un Saules sistēmas planētām. Viņš nokārtoja visas formalitātes un uzsāka biznesu (droši vien Saules sistēmai ir robeža tikai tāpēc, lai kādreiz nenonāktu konfliktā ar citplanētiešiem). Veiklais zēns (Dennis M. Hops) bija pamanījis kļūdu populārajā metodē “atrasts nav zagts, kabatā bāžams”. Zeme uz Mēness pagaidām mums var piederēt tikai formāli, taču arī es saprotu, ka katrā no mums mīt bērns, kam bērnībā, iespējams, nepietika vietas smilšu kastē un nācās spēlēties citur. Žēl, bet tikai dažiem cilvēkiem izdodas piepildīt savas bērnības ilgas.

Continue Reading

Uzņēmuma funkcionēšana

Savas darbības sākumā uzņēmējs saskaras ar daudzām problēmām. Uzņēmējam jāizpēta tirgus stāvoklis, pieprasījums un piedāvājums pēc precēm un pakalpojumiem. Uzņēmējam jāparedz arī iespējamie riski – šķēršļi, kas var traucēt efektīvai uzņēmējdarbībai. Jāiegūst arī informācija par iespējām saņemt atvieglojumus un atbalstu no dažādām valsts un Eiropas Savienības finansētām programmām (piemēram, PHARE).

Nākamais solis uzņēmuma darbībā būtu ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesa uzsākšana. Uzņēmējam ir jādibina sakari ar jauniem partneriem, piemēram, iekārtu un izejvielu iegādei, un jāmeklē tirgus produkcijas noietam.

Uzņēmējdarbības uzsākšanas posmā ļoti svarīgi ir izveidot pareizu tā organizatorisko struktūru – uzņēmuma vadītājam ir jāprot pareizi plānot tā darbību, reaģēt uz tirgus pieprasījumu, meklēt jaunu produkcijas noieta tirgu un arī pareizi plānot un sadalīt uzņēmuma rīcībā esošos resursus, īpaši – finansu resursus. Svarīgi ir mācēt piesaistīt finansu resursus no ārienes (atrast investorus, iesaistīties dažādos projektos u.tml.). Taču nemazāk svarīgi ir atrast kvalificētu darbaspēku.

ģitāra

Uzņēmumam attīstoties un paplašinoties rodas nepieciešamība pēc vairāku līmeņu vadītājiem, tādēļ ir svarīgi izveidot noteiktu vadības mehānismu – t.i. pareizi sadalīt pienākumus sākot no augstākā līmeņa vadītājiem līdz strādniekiem.

Tirgus ekonomikas apstākļos uzņēmumam ir dota zināma brīvība, bet kā maksa par šo brīvību ir iespējamais uzņēmuma bankrots, tāpēc uzņēmumam svarīga ir ne tikai produkcijas ražošana, bet arī garantēts šīs produkcijas noiets un produkta virzīšana jaunos tirgus segmentos. Jo no īpašnieku puses pats svarīgākais ir, lai ražošanas process uzņēmumam beigās nestu arī peļņu. Šā mērķa sasniegšanai uzņēmumam ir ļoti svarīga pareiza ražošanas funkcijas pildīšana – preču ražošana tādā kvalitātē un daudzumā, lai tā apmierinātu pircēju pieprasījumu.

Cenšoties sasniegt maksimālo peļņu nedrīkstētu aizmirst arī par citām ne mazāk svarīgām uzņēmuma funkcijām: ekoloģisko (apkārtējās vides saudzēšana) un sociālo funkciju (darbinieku interešu ievērošana). Tādēļ šo uzņēmuma funkciju ievērošanu reglamentē pastāvošā likumdošana, piemēram, Darba likums (kas nosaka, ka uzņēmuma ir jānodrošina visiem darbiniekiem droši un nekaitīgi darba apstākļi).

 

Continue Reading