Atalgojuma līmeņa svārstības medicīnas nozarē

interneta kabelis

2014.gadā ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai no valsts budžeta papildus tika novirzīti 22,04 miljoni eiro.  Minimālās mēneša algas paaugstināšanai no 284,57 eiro līdz 320 eiro novirzīti  5,66 miljoni eiro, savukārt  algu izlīdzināšanai budžeta iestādēs 2,32 miljoni eiro. Ar 2014.gadu tarifos ir palielināts darba samaksas elements, kas nosaka, ka vidējā darba samaksa mēnesī ārstam ir 846, 61 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām – 506,54 eiro un ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 338,64 eiro. Tāpat tarifā ir iekļauta minimālās mēneša algas paaugstināšana un samaksa par nakts stundu darbu, kas līdz šim atsevišķi netika novirzīti.

Novirzot papildu līdzekļus ārstniecības personu darba samaksas palielinājumam (palielinot tarifā attiecīgo elementu) Veselības ministrijas mērķis ir nodrošināt, lai atbilstoši tarifā ietvertajam mediķu darba samaksa tiktu palielināta – par, aptuveni, 101 eiro ārstiem, par, aptuveni, 58 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes personām un par, aptuveni, 40 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām. Tomēr jāuzsver, ka personāla politika un atalgojuma noteikšana darbiniekiem ir katras ārstniecības iestādes vadības lēmums, tādēļ neskaidrie jautājumi par ārstniecības personu atalgojumu dažādās ārstniecības iestādēs risināmi ciešā sadarbībā ar katras iestādes vadību un arodbiedrībām.

2016. gadā lielai daļai ārstniecības personu darba samaksa pieauga par 7%, bet medicīnas māsu darba samaksai pat 10% pieaugums. Minētais darba samaksas pieaugums bija saistīts ar valdības piešķirtajiem 10 miljoniem eiro darba samaksas paaugstināšanai medicīnas nozarē strādājošajiem. Iepriekš tika minēts, ka sadalot 10 miljonus eiro, vidējā darba samaksa nozare visiem speciālistiem pieaugs par 5%, tomēr, paredzot tika paredzēts mazāks algas pieaugums labāk apmaksātajiem darbiniekiem un tiem, kuriem alga pieauga jau saistībā ar minimālās algas paaugstināšanu, tādējādi tika panākta vienošanās, ka skaitliski lielām, bet ne ļoti augsti apmaksātām speciālistu grupām alga pieaugs vidēji par 7%. Darba alga vidēji par 7% pieauga ārstiem, ārstu palīgiem un medicīnas māsām. Daļai medicīnas māsu atalgojums pieauga pat par 9%- 10%, jeb 36-38 eiro.

Tāpat par aptuveni 3,5% jeb 16,89 eiro pieauga alga slimnīcu atbalsta personālam. Salīdzinoši mazāks atalgojuma pieaugums bija augsti atalgotiem ārstniecības iestāžu darbiniekiem, ka arī zemāk kvalificētajiem darbiniekiem, kuru alga pieauga saistībā ar minimālās algas celšanu. Galvenajiem ārstiem un viņu vietniekiem algas pieauga vidēji par 1,8 – 3,8 % jeb 20-28 eiro liels pieaugums. Savukārt nodaļu vai struktūrvienību vadītajiem un virsmāsām, galvenajām medicīnas māsām, galvenajam vecmātēm, galvenajiem radiologa asistentiem  alga pieauga par 3,8 – 5,3% jeb 28 eiro, atkarībā no kvalifikācijas kategorijas. Savukārt zemāk kvalificētiem darbiniekiem, tādiem kā māsas palīgs, kuri saņem valsti noteikto minimālo algu vai nedaudz vairāk, atalgojums pieauga par aptuveni 4,2 – 5,5% jeb 15 – 20 eiro.

Continue Reading

Zobu kopšana ar zobu suku un zobu diegu

Veselības puzle

Šajā rakstā labākā zobārstniecība Rīgā (Dr. Jūlijas Katkevičas diennakts zobārstniecība) ir sagatavojusi vērtīgu instruktāžu par zobu kopšanu ar zobu suku un zobu diegu. Rakstā atradīsiet informāciju par katru no zobu kopšanas veidiem un ieteikumus, kā to darīt vislabāk. 

Zobu kopšana ar zobu suku

Zobu sukas iedalās cietās, kas domātas cilvēkiem ar stiprām smaganām, vidēji cietās- cilvēkiem, kas par savām smaganām šaubās, un mīkstās, kas domātas tiem, kam mēdz asiņot smaganas. Zobi jātīra vismaz divas reizes dienā, 2-3 minūtes, no rīta un vakarā. Dabīgo zobu tīrīšanai ieteicams izvēlēties mīkstās zobu birstes, jo tās ir saudzējošākas zobu emaljai un smaganām. Cietās zobu birstes ieteicams izmantot protēžu un ortodontisko, fiksējošo platīšu kopšanai. Svarīga ir pareiza zobu tīrīšanas tehnika. Vislabāk zobu birsti turēt aptuveni 45 grādu leņķī attiecībā pret zobu virsmu un smaganām. Zobu birstes 1/3 ir jāatrodas uz smaganu virsmas, lai tīrot Jūs varētu iztīrīt ne tikai zobu virsmu, bet arī smaganu rievu, kur parasti aplikums paliek. Zobi jātīra maigām, pusapļa kustībām, nenoņemot zobu birsti no smaganu daļas. Nedrīkst aizmirst iztīrīt zobus no abām pusēm, kā arī zobu kožamo virsmu.

Zobu kopšana ar zobu diegu

Tas ir zīda diegs, piesātināts ar parafīnu vai vasku. Ļoti noderīgs, ja starp zobiem ir spraugas, plombēti zobi vai arī zobu mala sir nelīdzenas. Diegs palīdz noņemt jebkuru aplikumu. Zobārsti iesaka regulāri izmantot zobu diegu ar fluoru. Velkot to starp zobiem, efektīvi tiek notīrīts arī zobakmens, kuru nekādā gadījumā nedrīkst mēģināt nokasīt ar kaut ko asu vai parasto diegu- tā var tikai sabojāt zobu emalju. Lai arī ar zobu birstes palīdzību iespējams iztīrīt lielāko daļu aplikuma, kas sakrājies ap zobiem un smaganām, tomēr zobu birste neļauj pienācīgi iztīrīt zobu starpas, kur arī sakrājas ēdiena paliekas un rodas zobu bojājumus izraisošās baktērijas. Tādēļ jālieto arī zobu diegs, kas ļauj iztīrīt no pārtikas paliekām zobu starpas, kurām zobu birstes piekļuve ir ierobežota.

Zobu diegu var lietot vienu reizi dienā, vakarā pēc zobu tīrīšanas. Vienai reizei ieteicams izmantot aptuveni 50 cm garu diegu. Izmantojot zobu diegu, zobu starpu tīrīšanu ieteicams veikt spoguļa priekšā, lai varētu kontrolēt procesu un ar zobu diegu netraumētu smaganas. Īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem, kuri zobu diegu lieto pirmo reizi.

 

Continue Reading

Darba algu organizāciju veidi

klajums

Darba algas apjomam, ka jau ir noskaidrots, ir obligāti jābūt noradītai darba līgumā. Bet tā summa, kas ir uzrakstīta “uz papīra” atšķīrās no tās, ko saņem darbinieks. Darba līguma tiek noradīta alga pirms dažādam izmaksām. Tikai pēc nodokļu un pārējam izmaksām, darbinieks saņem algu, kuru dēvē par “tīru” algu vai algu “uz rokas”.

Darba alga, kas tiek noradīta darba līgumā ir Bruto darba alga. Tā ir regulāri izmaksājamā naudas summa, kas tiek noradīta darba līgumā un ir piešķirtā konkrētam darbiniekam. Bruto alga ietver arī darba līgumā noteiktās piemaksas un prēmijas, kā arī samaksu par atvaļinājumu vai kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.

Naudas apjoms, ko tieši saņem darbinieks ir Neto alga. Tā ir aprēķināta, atņemot no Bruto algas summas sociālo nodokļi un iedzīvotāja ienākuma nodokļi. No kā ir saprotams, ka darbinieks saņem mazāku atalgojumu, nekā tas ir noradīts darba līgumā. Bruto alga vienmēr būs lielāka, nekā Neto darba alga.

Darba algu vēl iedala nominālā un reālā darba algā. Nominālā darba alga ir tā naudas summa, ko saņem darba ņēmējs par sniegtajiem pakalpojumiem vai saražotām precēm (par paveikto darbu). Savukārt, reālā darba alga ir to preču vai pakalpojumu daudzums, kuru darbinieks var iegadāties par saņemto atalgojumu.

Eksistē daži darba algas organizācijas veidi. Darba algas veids ir atkarīgs no tā, par ko alga tiek maksātā. Darba algas apmaksas veidu nosaka darba devējs, kā arī tas arī tiek noradīts darba līgumā.

mikroshēma

Pirmais darba algas organizācijas veids ir laika alga, kas tiek maksātā regulāri – katru mēnesi par nostrādāto laiku. Laika alga tiek maksāta par nostrādātām stundām, dienām, nedēļām, mēnešiem vai gadiem. Laika alga dod iespēju maksāt algu darbiniekiem, kas strādā nepilnu darba dienu vai strādā vairākas stundas, pārstrādājot noteikto darba līgumā uzrādīto darba laiku.

Otrais darba algas organizācijas veids ir gabaldarba alga, jeb akorda alga. Tā tiek maksāta par konkrētu veiktu darbību. Piemēram, par saražoto produkciju, veikto operāciju, izgatavoto izstrādājumu vai sniegto pakalpojumu daudzumu. Tā alga tiek aprēķināta un izmaksāta balstoties uz paveikto darbu, piemēram, saražoto preču daudzumu un nav atkarīga no tā, cik daudz laika darbinieks ieguldīja laika veicot darbu.

Salīdzinot šos divus algas veidus, var secināt, ka laika alga obligāti būs samaksāta, neatkarīgi no tā, vai darbinieks ir izpildījis noteikto darba normu. Tas var novest līdz darbinieka motivācijas ātrāk pabeigt ieplānoto darba apjomu zaudējumam. Savukārt, gabaldarba algas veids var stimulēt darbiniekus strādāt efektīvāk un ātrāk, līdz ar ko taupīt savu laiku, ātrāk uzsākt jaunu darbu un palielināt gan darbinieka, gan uzņēmuma produktivitāti kopumā.

Continue Reading

Veselu zobu nozīme organismā

Zobārstniecība

Viens no mūsdienu skaistuma etaloniem ir skaists smaids. Skaista smaida pamatnoslēpums ir pareizas rūpes par mutes veselību. Veseli zobi nozīmē ne tikai baltu, žilbinošu un skaistu smaidu, bet arī svaigu elpu, zobārsta apmeklējuma skaita sarukumu un pašpārliecinātību. Tādēļ ir svarīgi apzināties, ka par zobiem ir pareizi jārūpējas, apzinoties, kādi uztura elementi un ierastās darbības nodara pāri zobiem.

Zobu higiēnai ir liela ietekme uz vispārējo organisma stāvokli, īpaši sirds un asinsvadu sistēmu. Neveicot profesionālo zobu higiēnu vismaz 1x gadā, iespējams ātrāk saskarties ar dažādām problēmām mutes dobumā – smaganu saslimšanas, kariess u.c., taču regulāri apmeklējot zobārstu iespējams savlaicīgi izvairīties no ārstēšanas. 

Laika gaitā atklājies, ka veseli zobi un slimo zobu ārstēšana ne tikai palīdz atbrīvoties no sāpēm, ne tikai palīdz saglabāt svaigu elpu un estētisko izskatu, bet arī ietekmē mūsu dzīves kvalitāti un vispārējo veselības stāvokli. Pētījumi visā pasaulē ir atklājuši, kādas sekas var būt sliktai mutes veselībai – sākot ar skolas un darba kavējumiem, beidzot ar nopietnu, novājinošu slimību un pat depresiju. Piemēram, vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka pastāv saikne starp smaganu slimībām un artēriju sašaurināšanos, kas rezultātā var novest pie sirds lēkmes un insulta.

Pētījums Apvienotajā Karalistē atklāja faktu, ka tiem cilvēkiem, kam mutē ir augsts 11 veidu baktēriju līmenis, kas rada smaganu slimības, ir arī palielināts artēriju sieniņu biezums un paaugstināts balto asins ķermenīšu līmenis. Viena teorija ir tāda, ka baktērijas spēj atstāt inficētās smaganas, iekļūt asinsritē un piestiprināties tauku nogulsnējumiem, kas jau atrodas artērijās. Pareiza un sistemātiska mutes dobuma ikdienas kopšana palīdz uzturēt vispārējo veselību, kā arī rūpēties par zobiem.

Continue Reading

Otrais pasaules karš

motors

Šo karu mēdz dēvēt un raksturot kā totālu – pirmo reizi iesaistījās tik daudz valstu, katastrofisks bija tā nodarītais posts un upuru skaits. Boja gāja pa 60 miljoni cilvēku, turklāt puse bija civiliedzīvotāji. Pirmoreiz karš tik smagi skara civiliedzīvotājus.

Iepriekšējā karā dominēja aizsardzības līdzekļi. Karadarbības risinājās galvenokārt ierakumos, un lielākā daļa bija karavīri. Šoreiz tanki, aviācija un artilērija jauda karadarbību darīja manevrējamu un dinamisku. Abas puses pakļāva apdzīvotas vietas neiedomājami barbariskai un intensīvai apšaudei. Turklāt hitlerieši okupētajās teritorijās nežēlīgi iznicināja iedzīvotājus, kas piederēja pie ‘’nepilnvērtīgām rasēm’’, un savus ideoloģiskos pretiniekus. Tas izraisīja vietējo iedzīvotāju pretestību, kas savukārt noveda pie asiņainas izrēķināšanās.

Kara gaitā ieroču iznīcinošā jauda aizvien pieauga; kara nogalē parādījās raķetes un kodolieroči. Paša kara beigās, 1945, gada 6. un 9. augustā, amerikāņi pakļāva atomuzliesmojumam Japānas pilsētas Hirosimu un Nagasaki. Uzlidojuma izraisītais posts izrādījās šausmīgs.

Kodolkara draudu izraisītās bailes iespaidoja notikumu attīstību XX gs. otrajā pusē.

1941. gadā jūnijā Vācija uzbruka PSRS, un jau pirmajās dienās sākas represijas no hitleriešu puses pret Latvijas iedzīvotājiem. Tika nodibināts koncentrācijas nometnes Salaspilī, Mežaparkā, Strazdumuižā, Saldus. Represijas bija pret tiem, kuri negribēja sadarboties pret okupācijas spēkiem, gan pret tiem, kuri sadarbojas ar padomju varu. Ļoti nežēlīgas izrēķināšanās notika ar ebrejiem, kuru nosauca par Holokostu. Savu atbrīvošanu sagaidīja tikai ap 1000 latviešu ebreju. Vācijas okupācijas gados Latvijas teritorijā bija nogalināti ap 70 tūkst. Cilvēku un 50 tūkst. Bija ieslodzīti koncentrācijas nometnēs.

Kad vācu karaspēks ienāca Rīgā, brīvprātīgi tās armijas rindās iesaistījās latviešu tautas pārstāvji. Tie gribēja darboties pret ‘’boļševikiem’’. Viņi cerēja, ka 100 tūkst. armija pēc kara spēs kļūt par Latvijas armijas pamatu pēc valsts atjaunošanas. Taču tas nebija iespējams, kad karš bija beidzies.(6) Latviešu Waffen SS leģioni, kuri tika nodibināti pēc A. Hitlera pavēles, kara laikā izdarīja ļoti daudz kara noziegumu pret cilvēci, kuri ir nosodāmi no daudzu valstu pusēm. Mūsdienās, Latvija ir vienīga valsts, kur bijušo leģionāru maršs un Hitlera svastikas nēsāšana ir atļauta. Par šādu tautas attieksmi pret ļaunumu no normālās morāles aspekta, ko tā sastrādāja pret citu kaimiņtautu rakstīja F. Nīče: ’’…Daudz, kas vienai tautai bija labs, citai tautai bija zākāšana un kauns – tā es atradu. Daudz, ko šeit esmu atradis, sauca par ļaunumu, bet tur apbalvoja ar goda mantiju. Nekad viens kaimiņš nesaprata otru: vienmēr brīnījās viņa dvēsele par viņa neprātu un viņa ļaunumam… ‘’. Tā arī sanāk, ja uzsvērt attiecības starp mūsdienu Latviju un Krievijas Federāciju.

Tapāt, kā bija nodibināts Vācijas karaspēka leģions, tā tika nodibināts Sarkanas armijas latviešu strēlnieku divīzijas.

Gan Vācijas, gan Padomju okupācija izrādījās nežēlīgas, un latviešu tautai nācās pārdzīvot tiešam moka pilnus kara gadus. Pēc Otrā Pasaules kara latviešu tauta piedzīvoja demoralizāciju pēc visa notikuša kara laikā. Represijas un šausmas, kuru cilvēki piedzīvoja abu režīmu rezultātā, sekmēja tautas nestabilitātes izjūtu apziņā un topošu paaudžu psihes zemapziņā; karš atstāja nenoslaucamo traipu, kā var rīkoties cilvēks lai izdzīvotu – labi tas ir, vai slikti, jau ir pavisam cits morāles jautājums pašām topošam paaudzēm. Tikumu un rīcību vērtēšana ir personīgā lieta, īpaši, ja tas skar vēsturi.

Continue Reading

Feniķiešu alfabēts

putni lidojumā

Ēģiptiešu hieroglifu un šumeru ķīļraksta ietekmē feniķieši izveidoja senfeniķiešu lineāro alfabētu – fonogrāfisko konsonantisko rakstu no 22 burtu zīmēm tikai līdzskaņu apzīmēšanai. No tā ir attīstījušies visi lielākie alfabēti. Kā lielāko daļu visu izgudrojumu pasaulē, arī alfabētu izgudrot piespieda prakse, dzīves nepieciešamība. Par nozīmīgāko faktoru alfabēta izgudrošanā uzskatāma tirdzniecības attīstība Vidusjūrā. Par to liecina vieta, kur atrasti pirmie rakstītu tekstu piemēri un to saturs.

Viena no nozīmīgākajām Vidusjūras austrumu piekrastes ostām bija Ugarita (Ras Shamra) – mūsdienu Sīrijas teritorijā. Tās tirdzniecības apgrozījums (osta specializējās ieroču un dažādu metāla izstrādājumu ražošanā un tirdzniecībā) strauji auga un pārvaldīt tirdzniecības operācijas kļuva arvien grūtāk. Tādēļ tirdzniecības starpnieki ap 1700.-1500.g. pr.Kr. izgudroja zīmju sistēmu, ar kuras palīdzību veikt pierakstus par tirdzniecības darījumiem.

Tiesa, rakstītu tekstu piemēri bija zināmi arī pirms Ugaritas izgudrojuma. Ugaritas zīmju nozīme bija tā, ka pirmo reizi tika izstrādāta unificēta zīmju sistēma, ar kuras palīdzību varēja tikt sagatavoti teksti ar dažādu saturu. Neatkarīgi no teksta satura, zīmju sistēma, ar kuras palīdzību teksts ticis sagatavots, vienmēr bija viena un tā pati. Ugaritas teksti, kas tika pierakstīti ar pašu izgudroto sistēmu, bija vietējā semītu valodā, tādēļ to nereti dēvē par ziemeļsemītu sistēmu.

Alfabēta izgudrošana bija milzīgs solis uz priekšu, salīdzinājumā ar pastāvošajām runas tekstu pierakstīšanas sistēmām, piemēram, Ēģiptes hieroglifiem. Ugaritas sistēma ļāva ievērojami samazināt runas pierakstīšanai nepieciešamo daudzumu – mazāk par 30 zīmēm.

Savukārt, tālāk uz dienvidiem – Feniķijā un Palestīnā – ziemeļsemītu alfabēts tika pilnveidots, sākot to pierakstīt lineārā sistēmā, citiem vārdiem, pa rindiņām. Tas ļāva atteikties no agrāk pielietojamiem hieroglifiem un ķīļu zīmēm (kuneformām), ko bija izgudrojuši, kā uzskata vairums pētnieku, vēl šumeri pirms kādiem 5000 gadu. Neskatoties uz savu dramatisko likteni, feniķieši atstājuši ievērojamu artavu inovāciju Eiropas civilizācijas attīstībā. Viens no galvenajiem viņu (arī viņu radinieku – kanaāniešu) ieguldījumiem pasaules civilizācijas attīstībā ir alfabēts. Virkne speciālistu uzskata, ka Feniķijā un Palestīnā alfabēts attīstījās neatkarīgi no ziemeļsemītu alfabēta.

Continue Reading