Zelta auskaru aizdares izvēle

sieviete ar skaistiem zelta auskariem

Ikviens, kurš ikdienā vai svētkos nēsā auskarus, zina, ka jaunu rotu izvēlē būtisks ir ne tikai iemīļotākais dārgmetāls, bet uzmanību pievēršam arī aizdarēm. Nebūtu pareizi teikt, ka kādas no tām ir labākas, bet citas – sliktākas, katram nēsātājam ir sava gaume, savi paradumi un vēlmes, tieši tāpēc juvelieri ir parūpējušies par plašu sortimentu veikalos. Noskaidrosim populārākos aizdares risinājumus!

Riņķi vai āķīši

Vispopulārākā ir tā saucamā angļu aizdare, ko nereti izvēlas lielākām un smagākām rotām. Šī aizdare noslēdzas ar metāla plāksnīti, pie kuras tiek piestiprināts āķītis – tas savienojas ar auskara ķepiņu un nofiksējas ar klikšķi, kas ir kā apliecinājums, ka auskars ir ielikts un tur arī paliks. Šī ir uzticama un salīdzinoši droša stiprināšana.

Gredzenu tipa auskari, ko mēdz dēvēt arī par riņķiem, stiprinās ar specifisku aizdares risinājumu, kas iekļaujas pašā riņķa formā. Visbiežāk tā ir neliela stieplīte, kas notur auskaru tam paredzētajā vietā. Šāds aizdares risinājums pat par sevi ir nemanāms, tas padara rotu elegantu. Tiesa, šāda tipa auskarus, dodoties gulēt, vēlams izņemt, jo tie nebūs ērti, kā arī var savainot ausu ļipiņas, galvu noliekot uz spilvena.

Kā nākamos jāpiemin āķa formas savienojumus – tos ieāķē auss ļipiņā. Šādi auskari var būt ar papildu fiksatoru, kas nozīmē ka āķa brīvais gals tiek papildus nofiksēts ar nelielu cilpiņu, taču mēdz būt arī tādi, kas netiek fiksēti, tādā gadījumā āķim ir jābūt pietiekami garam un tādā izliekumā, lai maksimāli pasargātos no auskaru izkrišanas.

Nagliņas vai ķēdītes

Elegants risinājums ir arī zelta auskari, kas ir kā ķēdītes, kas tiek izvērtas auss caurumā. Tā kā brīvais ķēdītes gals ir pietiekami garš un līdz ar to arī smags, ar to ir pietiekami, lai auskars labi turētos ausī. Tiesa, jāuzmanās no šādu auskaru izslīdēšanas, piemēram, berzējoties gar cepures vai kapuces malu. Ķēdītes tipa auskarus ir ērti ielikt un izņemt. Kā beidzamos jāmin nagliņu tipa auskarus, kas tiek fiksēti ausīs kā nagliņas un auskari turas nekustīgi. Šādi auskari var būt gan ar saspiedēju, gan stienīti, uz kura tiek uzskrūvēta uzmava. Šie visbiežāk tiek izvēlēti kā ērti ikdienā nēsājami auskari.

Continue Reading

Pētījums par pusaudžu ēšanas paradumiem

pusaudzis, kas ēd kebabu

Kopā pētījumā tika iekļauti 106 pusaudži: 75 no tiem nemainīja savu pasūtījumu redzot kaloriju un tauku satura informāciju blakus ēdienam, bet 31, kas bija gatavi mainīt dažus savus ēdienus, no visa piedāvājuma izvēlējās 43 ēdienus, kas samazināja kaloriju skaitu, bet 11 ēdienus, kas palielināja kaloriju skaitu (rezultātā 20 pusaudži izvēlējās dārgāku maltīti, 23 pusaudži izvēlējās lētāku maltīti un 11 pusaudži neveica nekādas izmaksu izmaiņas savos ēšanas paradumos). Šos rezultātus atzinīgi vērtēja Amanda Freiberga – konditorejas studijas “Kūkas Gardas” vadītāja.

No 27 dalībniekiem, kas novērtēja sevi par apaļīgu vai ar nedaudz lieko svaru, tikai 9 (33%) veica izmaiņas savā pasūtījumā pēc otrās ēdienkartes ieraudzīšanas un tikai 3 to veica visos trijos restorānos. No 8 dalībniekiem, kuri sevi uzskatīja par pārāk tieviem, tikai 2 izmainīja ēdienu uz aukstākām kalorijām.

Kopumā pētījumā pierādījās, ka 80% jauniešu nepievērsa uzmanību ēdienkartē norādītajam kaloriju/tauku satura daudzumam un tas viņu pasūtījumu neietekmēja nemaz, tātad tikai 20% apskatot ēdienkarti mainīja savu pasūtījumu. Uzskatu, ka tas ir ļoti mazs procentu skaits, jo jauniešu prioritāte tomēr ir paēst ātri un sātīgi un tādējādi viņi neaizdomājas par ēdiena veselīgumu. Tātad lielākā daļa tomēr jauniešu nepievērš būtisku nozīmi tam kādus ēdienus pasūta ēdināšanas uzņēmumos, bet, protams, prieks ir par to, ka vismaz kāda daļa ņēma vērā kaloriju un tauku satura pievienoto informāciju ēdienkartēs un izvēlējās mainīt savu ēdiena izvēli. Protams, tas ir mazs skaits jauniešu, kas mainīja savu izvēli, manuprāt, tas varētu būt tādēļ, ka šis bija pirmais tāda veida pētījums un daudzi bija pieraduši pie ierastajiem ēdieniem, ka neņēma nemaz to vērā, bet ja šāda veida informācija būtu katrā ēdināšanas tipa uzņēmumā, tad, pēc manām domām, daudzi pievērstu tam uzmanību un pasūtītu ēdienus, kas nav tika neveselīgi.

Pētījumā tika apskatīts arī tas, kā atšķiras ēdienu pasūtīšana pēc dzimuma, piemēram, vīrieši pasūta ēdienus ar augstāku kaloriju un tauku saturu, bet sievietes atkal pretēji-ar mazāku kaloriju/tauku saturu, tas ir tāpēc , ka sievietes vairāk rūpējās un pievērš uzmanību tam, ko ēd un kādus produktus lieto savā uzturā.

Pusaudžiem parasti ir arī mazāk naudas, kas ierobežo viņu izvēli un viņi ar draugiem izvēlās apmeklēt ātrās ēdināšanas restorānu pretēji tiem, kurus viņi apmeklē ar vecākiem, kā arī ēdiena izmaksas jauniešiem ir svarīgākas par kaloriju/tauku saturu nozīmi.

Continue Reading

Kas jāzina pirms zobu protezēšanas?

roka, kas tur zobu protēzes

Mēs katrs katru dienu pirms un pēc miega vismaz 3 minūtes tīram zobus. Daudzi papildus izmanto zobu diegu un mutes skalojamo līdzekli, kā arī regulē apmeklē zobārstu un higiēnistu. Bet neskatoties uz to, dažreiz gadās nozaudēt mūsu dabīgos zobus.

Tādos gadījumos cilvēki dodas pie zobārsta un izlem par labu zobu protezēšanai. Vai tai ir kaut kā īpaši jāgatavojas un kas būtu jāzina pirms protezēšanas? Atbildes uz trim ar zobu protezēšanu saistītiem jautājumiem meklējiet zemāk!

Eksistē vairāki protēžu veidi

Galvenās protēžu kategorijas ir izņemamās un neizņemamās zobu protēzes. Neizņemamās piestiprinās pie zobiem, smaganām vai kaula un tās nav iespējams izņemt ārā mājas apstākļos. Šādas protēzes ir kroņi un zobu tiktu. Izņemamās protēzes katru dienu ir jāņem ārā un jātīra. Izņemamās protēzes ir zobu plates. Tāpēc pirms protezēšanas un pirmās ārsta vizītes jūs varat izpētīt informāciju par dažādiem protēžu veidiem un sagatavot konkrētus jautājumus, ko uzdot savam ārstam.

Protēzes ir obligātas

Pēc zoba nozaudēšanas protezēšana ir jāveic pēc iespējas ātrāk. Ja mutes dobumā trūkst viens vai vairāki zobi, žokļa kauls nesaņem pietiekami lielu slodzi un tā tiek sadalīta nevienmērīgi. Rezultātā veidojas sejas deformācija, sakodiena izmaiņas un pat pāragra novecošana.

Protēzes var kalpot gadu desmitiem un tās nav grūti kopt Daudzi maldīgi uzskata, ka pēc zobu protēžu uzstādīšanas dzīve kļūs krietni grūtāka, taču tā nav. Neizņemamās zobu protēzes ir jākopj tāpat kā dabīgie zobi – tie ir jātīra ar zobu birsti un zobu pastu, kā arī jādiego zobu spraugas. Arī izņemamās zobu protēzes kopt nav grūti. Tās ir jāņem ārā un kārtīgi jāiztīra no visām pusēm, bet pārejā laikā jātur šķidrumā, lai tās regulāri tiktu mitrinātas. Pareizi koptas zobu protēzes kalpo līdz pat 30 gadiem un vienmēr izskatās “svaigas”!

Continue Reading

Jutājumi par saderināšanās gredzena izvēli

vieni no skaistākajiem saderināšanās gredzeniem

Saderināšanās ir nopietns solis, kuru kādā dzīves mirklī grib spert teju katrs cilvēks. Lai arī katru dienu bildinājumus izsaka tūkstošiem cilvēku, katram šis process vienalga ir satraucošs un jautājumu pilns. Kādu gredzenu izvēlēties, kādam izmēram ir jābūt? Šie un kaudze citu jautājumu ir galvā cilvēkiem, kas ir izlēmuši spert šo skaisto un nozīmīgo soli. Šajā rakstā Juvelierizstrādājumu interneta veikals “Gredzentins” (https://gredzentins.lv/lv/) atbildēsim uz dažiem no populārākajiem jautājumiem par saderināšanās gredzeniem.

Kā zināt īsto gredzena izmēru?

Nereti gadās situācijas, kad vīrietis atnāk uz juvelierizstrādājumu veikalu ar mērķi nopirkt saderināšanās gredzenu, taču uz jautājumu par topošās līgavas pirksta izmēru viņam nav atbildes. Lai tāda situācija nerastos, savlaicīgi vajag uzzināt gredzena izmēru. Lai to izdarītu, jūs varat pajautāt padomu kādai līgavas draudzenei vai mātei. Kāda no viņām noteikti zinās atbildi. Ja šāds variants nepastāv, tad jūs “pa kluso” līdzi uz veikalu varat paņemt kādu no jūsu otrās pusītes jau esošā gredzena. Tikai ņemiet vērā, ka katram pirkstam ir atšķirīgs izmērs. Arī tas nesniegs 100% garantiju, ka gredzena izmērs būs īstais. Taču arī tādās situācijās ir risinājums. Parasti gredzena izmēru pēc nopirkšanas var arī mainīt – padarīt lielāku vai mazāku. Tāpēc, ja pēc jāvārda teikšanas izrādās, ka gredzens tomēr neder, situācija ir viegli labojama!

Kādu gredzenu izvēlēties?

Šeit ir jāņem vērā dažādi faktori. No sākuma ir jāizvēlas materiāls. Parasti ir pieņemts, ka saderināšanas gredzeni ir no zelta. Taču ir arī cilvēki, kuriem labāk patīk sudrabs.

Jums būtu jāņem vērā tas, kādas rotas ikdienā izvēlās jūsu partneris. Paskatieties, vai topošai līgavai rotu kastē jau ir kādi gredzeni, un veikalā piemeklējiet gredzenu atbilstoša stila. Juvelierveikalos parasti strādā pieredzējuši speciālisti, kas ikdienā nodarbojas ar gredzenu piemeklēšanu. Noteikti nekautrējaties pajautāt padomu pārdevējam – konsultantam!

Continue Reading

Manas pārdomas par filmu “Raganas laiks” (3. daļa)

burvestību grāmata

Vizuāli apskatot visu filmā attēloto bruņinieku kopumā, tā izskats ir diezgan atbilstošs tā laika bruņiniekam, tikai ar diezgan nelielām izmaiņām.

Tā kā bruņinieku tērps ir diezgan smags, tas padara bruņinieku neīpaši veiklu un cīņas ilgums nevarētu būt ilgāks par dažām minūtēm, jo ārā ir karsts, bruņas ir smagas, tas viss ļoti ātri nogurdina bruņinieku. Taču filmā tas nav ievērots. Bruņinieki tur cīnās aktīvi, nenogurst. Viena no ainām man lika aizdomāties. Karadarbība vienmēr notika vasarā, taču viena no filmā attēlotajām cīņām notika ziemā, apkārt spēcīgi sniga un viss bija klāts ar sniegu.

Mēra epidēmija tika attēlota tāda, kāda tā patiešām bija. Veselas teritorijas, pilsētas bija kā iznīcinātas. Protams, kā jau filmā, neviens no galvenajiem varoņiem ar mēri nesaslima, kaut gan bieži atradās tuvumā ar mēri sirgstošiem cilvēkiem, un ir zināms, ka mēris bija ļoti lipīga slimība.
Filmā bija daudz fantastikas, kas sākumā bija mēreni daudz, taču beigās, manuprāt, bija par daudz. Par daudz kļuva brīdī, kad parādījās dēmoni, iemiesojās mirušajos mūkos. Izmantojot eksorcismu, viņi iznīcināja dēmonus un izglāba šo sievieti, kas patiesībā nebija ragana. Eksorcismam daudz kur pasaulē joprojām tic un ir daudz piekritēju. Iznīcinot šos dēmonus, pazuda arī mēra epidēmija. Realitātē mēris, kā liels epidēmijas vilnis, negaidīti atnāca un vienā brīdī atkal pilnīgi pazuda, iznīcinot milzīgu cilvēku skaitu. Pēc manām domām, filma nav veidota, lai parādītu kādus tiešus vēsturiskus faktus vai notikumus. Tā drīzāk ir fantastikas filma.

Filmas beigas ir traģiskas. Abi krustneši mirst, turklāt abus nogalina dēmons. Felsonu tas sadedzina, bet Bēnemu sadur vairākas reizes līdz nāvei, kamēr Kajs (vēlējās kļūt par bruņinieku kā viņa tēvs) lasīja ‘’Solomona atslēgu’’ – senu grāmatu ar rituāliem, lai atbrīvotos no dēmoniem. Pabeidzot rituālu, dēmoni tika iznīcināti, un mēris beidzās.

Filma parāda, cik cietsirdīgi tika izplatīta kristietība. Mira tūkstošiem nevainīgu cilvēku, tai skaitā sievietes un bērni. Dažus tas lika aizdomāties, vai dievs būtu tā vēlējies, tādēļ viņi to pārtrauca. Filma arī parāda mēra postījumus un sekas. Tā liek pārdomāt, cik patiesībā vēl neattīstīta bija cilvēce viduslaikos. Manuprāt, filma patiktu gan vēstures cienītājiem, gan asa sižeta un fantastikas cienītājiem.

Continue Reading

Kā tikt vaļā no grumbām?

sieviete ar sejas grumbām

Gandrīz katrs cilvēks gribētu pēc iespējas ilgāk izskatīties jauns un skaists, bet realitāte pirmās vecuma pazīmes var parādīties pavisam negaidīti. Tiek uzskatīts, ka tas var notikt jau aptuveni 25 gadu vecumā. Taču tas nav iemesls ar to samierināties! Pateicoties mūsdienu zinātnes atklājumiem un dažādām tehnoloģijām, veselīga un jaunekliska āda ir iespējams jebkurā vecumā.

Šajā rakstā mēs (https://www.plasticsurgery.lv/lv/) padalīsimies ar vairākiem ieteikumiem, kā ilgāk izkatīties jaunam un ko darīt, ja āda jau ir sākusi novecot.

Ūdens un labs uzturs

Nevienam cilvēkam vairs nav noslēpums, ka “tu esi tas, ko tu ēd”. Šis teiciens ir dzirdēts daudz reižu, taču ne visi cilvēki to ievēro. Taču tas ir pierādīts fakts. Svaigi augļi un dārzeņi, sabalansēts uzturs un pietiekams ūdens daudzums ietekmē ne tikai mūsu labsajūtu, bet arī izskatu. Pareiza pārtika nodrošina pareizu vielmaiņu un palīdz mūsu ādai sintezēt nepieciešamu komponentu daudzumu, savukārt 1,5 – 2 litri ūdens dienā mitrina mūsu ādu un palīdz uzturēt tās elastību.

Atbilstoši kosmētiskie produkti

Lai sejas āda būtu veselīga, tā ir pienācīgi jākopj. Regulāri jālieto mitrinošs un barojošs krēms, īpašu uzmanību pievēršot zonai ap acīm. Svarīgi neaizmirst par acu zonu, jo tur grumbas parādās pirmām kārtām. Šodien ādas kopšanas līdzekļi ir pieejami dažādā cenu segmentā. Piemērotu ādas kosmētiku var sameklēt jebkurš.

Aizsardzība no saules

Saules stari ir viens no lielākajiem mūsdienās sastopamajiem kancerogēniem. UV starojums izraisa ādas saslimšanu, pastiprinātu pigmentāciju un pāragru novecošanu, tāpēc svarīgi, atrodoties saulē, lietot aizsargkrēmu ar augstu SPF faktoru.

Kosmētiskās injekcijas un plastiskās operācijas

Ādas novecošana ir process, kuru iespējams palēnināt, bet ne apstādināt. Gadījumos, kad jums jau parādījušās vecuma pazīmes – grumbas, maisi zem acīm vai nokarājusies āda, efektīvs un noturīgs risinājums ir botulīna, kolagēna vai hialuronskābes injekcijas. Injekcijas mitrina un izlīdzina ādu, garantējot 100% rezultātu. Injekcijas ir drošas un īpaši efektīvas. Ar izteiktām vecuma pazīmēm palīdzēs cīnīties kosmētiskās korekcijas. Operācija sniedz tūlītēju rezultātu un efekts saglabājas visa mūža garumā!

Continue Reading

Manas pārdomas par filmu “Raganas laiks” (2. daļa)

sieviete iejutusies raganas tēlā

Uz abu dezertēto krustnešu bruņinieku zobenu rokturiem bija attēlots ērglis. Salīdzinot ar pieejamajiem materiāliem par krusta kariem, tieši šādu zobenu neatradu, pārsvarā uz visiem zobeniem ir krusta karu simbols – krusts. Taču divgalvains ērglis nāk no Centrālāzijas tjurku tautu simbolikas, un Eiropā parādās krusta karu laikā. Ērglis ir varas, spēka, drosmes un nemirstības simbols. Tas tiek arī uzskatīts par debesu ķēniņu un augstāko dievu vēstnesi.

Krustnešu apmetņi un virstērps bija balts ar sarkanu vai melnu krusta karu krustu (simbolu), kas arī atbilst patiesajiem tā laika tērpiem. Krustnešiem bija dažāda veida bruņucepures, kuras daļēji atbilst tā laika bruņucepurēm. Daļai no tām nebija aizsegta sejas daļa – zods, mute, deguns un acis, kas neatbilst patiesībai. Šādi šos bruņiniekus būtu viegli nogalināt tikai ar vienu zobena sitienu sejā. Taču daļai bruņinieku šīs bruņucepures nosedza arī seju. Tām bija kustināma priekšējā daļa, to varēja uzbīdīt virs galvas. Lielākajai daļai krustnešu bruņucepures bija ar noapaļotu augšējo daļu. Līdzīgas tās bija arī realitātē. Daļai bruņucepures bija ar nosegtu degunu un tādu, kā nošķeltu augšējo daļu. Kopumā filmā tika attēlotas visdažādāko veidu bruņucepures, kas tā, manuprāt, realitātē nevarēja būt. Tās varēja būt nedaudz atšķirīgas, jo krustneši nāca no dažādām Eiropas teritorijām. Zem bruņucepures tiem bija kakla aizsargs, kas visapkārt apņēma kaklu, lai nevarētu ar zobenu tur iedurt, citādi tā ir droša nāve. Šis elements atbilst īstajam bruņinieku tērpam. Taču vairākās filmas ainās tas rādīja iespaidu, kā vienkāršs dekoratīvs elements, kas pat īsti nenosedz kaklu, bet tas tā nebija pilnīgi visiem bruņiniekiem, tikai daļai. Redzams, ka šo bruņinieku tērpā ir izmantots bruņu galvenais elements – polsterējums. Bruņas viņus padara vizuāli masīvākus. Visiem rokas sedza cimdi, kas atbilst patiesībai, citādi kaujas pirmajās minūtēs visi viņu pirksti tiktu salauzti. Nereti arī cimdos tiek lauzti pirksti. Manuprāt, nepareizi tika attēlotas roku bruņas, jo tām nebija aizsargu apļi vai jebkādas citas formas aizsargi pie elkoņiem, kas varētu tos pasargāt no triecieniem. Tātad viņu elkoņi bija diezgan nepasargāti no lūzumiem. Kāju bruņas filmā īsti nevar saskatīt, jo tās ir aizsegtas ar apmetni un tām virsū ir bikses. Pašas bruņas nemaz nevar redzēt. Tās rada iespaidu, it kā kāju bruņu nemaz nebūtu.

Krustnešu vairogi bija salīdzinoši lieli, tos varētu pielīdzināt trīsstūrveida formai. Uz vairoga tika attēlots krusts. Salīdzinot ar pieejamajiem materiāliem, šie vairogi izskatās tāpat kā tie tika attēloti filmā. Taču dīvaini un nepareizi šķita tas, ka daļai krustnešu vairoga nemaz nebija, realitātē tā tas noteikti nebija. Zobeni atradās piestiprināti kreisajā pusē tāpēc, ka tie bija gari, tādā veidā tos ir viegli izvilkt ar labo roku. Parasti zobens tika turēts labajā rokā, reizēm ar abām rokām. Ja zobens tiktu piestiprināts labajā pusē, tad to būtu iespējams izvilkt tikai ar kreiso roku, tātad zobens vēl būtu jāpārliek labajā rokā, taču tas būtu grūti izdarāms, jo labajā rokā atrastos vairogs. Var secināt, ka filmā tas ir attēlots patiesi.

Continue Reading

Manas pārdomas par filmu “Raganas laiks” (1. daļa)

sieviete pārģērbusies par raganu

Filmas ‘’Raganas laiks’’ (2011) režisori ir Dominic Sena un Peter Goddard. Šīs filmas žanri ir asa sižeta un fantāzija. Darbība notiek 14. gadsimtā, krusta karu laikā, Eiropā – Austrijā, Ungārijā un Horvātijā. Šajā laikā ir milzīga mēra epidēmija, kas atņem dzīvības tūkstošiem cilvēku. Cilvēki uzskata, ka šo sērgu ir uzsūtījusi ragana un tas, iespējams, ir dieva sods.

Galvenie varoņi ir divi krustneši Bēnems no Blaibrukas un Felsons. Viņi vairs nevēlas kalpot baznīcai, jo uzskata, ka dievs nav vēlējies šādu kristietības izplatīšanu – nogalinot nevainīgas sievietes un bērnus. Viņi atgriežas Austrijā. Ceļojot cauri Štīrijai, viņi ierauga tūkstošiem no mēra mirstošus cilvēkus. Šī sērga ir skārusi ļoti daudzus Eiropas apgabalus un nav ārstējama. Cilvēki uzskata, ka šo slimību ir atnesusi ragana – Anna no Marburgas (Vācijā). Visur, kur viņa ir bijusi, ir sācies mēris. Kardināls arestē abus dezertierus, vēlāk lūdz viņus šo raganu aizvest uz klosteri, kur mūki veiks nāvessoda rituālu, atbrīvojot zemi no mēra lāsta.

Filma nav reāli vēsturiska, tajā ir daudz fantastikas – raganas, dēmoni, eksorcisms un pārdabiskas spējas. Šeit vēsture ir vairāk kā fons. Taču ir iekļautas reālas krusta karu cīņas – pie Edremitas līča (1332), Tripoles aplenkums (1334), Imbrosa (1337) un Arta (1339), Smurnīcijas krusta kari. Šie visi ir reāli notikumi. Reālus vēsturiskus personāžus es neatpazinu.

Cilvēki, kā jau viduslaikos, visu nelaimju cēloņus un izskaidrojumus meklēja reliģijā, ticībā, protams, arī laimes un veiksmes cēloņus. Viņi uzskatīja, ka dievs viņus par kaut ko ir sodījis, uzsūtījis raganu, kas daudzās vietās, pilsētās ir atnesusi neārstējamu slimību – mēri. Cilvēkiem nevajadzēja daudz pierādījumu, lai šo sievieti varētu uzskatīt raganu. Pirmkārt, pietika ar to, ka pilsētās, kurās viņa ir ienākusi, neilgi pēc tam sākās mēris. Tikpat labi tā varēja būt sakritība, bet cilvēki par to pat nedomāja, viņi bija pārliecināti, ka tas ir noticis šīs sievietes dēļ. Otrkārt, viņa bija agresīva un uzbruka, kad vien tas bija iespējams, ar lielu spēku, taču ar tam varēja atrast citu izskaidrojumu. Viņa ilgstoši tika turēta ieslodzījumā, saslēgta, šādi cilvēks var arī sajukt prātā un darīt visneiedomājamākās lietas, lai tikai izglābtu sevi, kas ir cilvēka instinkts.

Continue Reading

Mans ceļš grāmatvežu pasaulē

vīrietis, kurš netiek galā ar sava uzņēmuma grāmatvedību

Latvija grāmatvežu sertifikāciju uzsākusi atbilstoši starptautiskām prasībām LR Grāmatvežu asociācija jau 2000.gadā. LR Grāmatvežu asociācijas kā profesionālās biedrības galvenais uzdevums ir rūpēties par grāmatvežu profesionālo izaugsmi un radošo spēju izkopšanu, lai sekmētu savas profesijas prestiža pieaugumu un vērtīgākās pieredzes nodošanu tautsaimniecības attīstībā. Grāmatvežu profesionālās sertifikācijas būtība – uz fundamentālo zināšanu bāzes, ko nodrošina augstākā izglītība, nepārtraukta profesionālo zināšanu un prasmju pilnveidošana atbilstoši sociālām un ekonomiskām attīstības tendencēm.

Raksts tapis ar Corsax.lv Grāmatvedības Pakalpojumi palīdzību.

Grāmatvežu sertifikācija ir valstiski nozīmīgs process. Profesionālā sagatavotība, kvalifikācija ir pamats profesionālo grāmatvežu sniegto pakalpojumu pozitīvai iedarbībai uz valsts tautsaimniecības attīstību, veicinot katra cilvēka un sabiedrības kopumā, labklājību.” – tā norādīts Starptautiskās grāmatvežu federācijas ētikas kodeksā, kurš kalpo par pamatu un ieteikumu grāmatvežiem kvalifikācijas nodrošināšanā visā pasaulē.

Latvijā grāmatvedību un grāmatvežu kvalifikāciju regulējošie normatīvie akti: likumi „Par grāmatvedību” un „Par uzņēmumu gada pārskatiem” , LR Nodokļu sistēma, Sociālā un darba likumdošana, kā arī virkne MK noteikumu saistībā ar grāmatvedības darba organizāciju un likumu normu piemērošanu. [Grāmatvedība & Ekonomika Nr.4(28) 2005.g.)]. Tas tikai pierāda to, cik daudzās jomās grāmatvedim ir jābūt zinošam.

Grāmatveža darba kultūrā zināmām prasībām ir jāpastāv un tās nosaka likumdošana. Taču uzskatu, ka katram grāmatvedim savs darbs ir jāveic rūpīgi, kārtīgi, saprotami u.tml. Katram grāmatvedim ir sava izveidota sistēma, kā viņš veic savu darbu un kā viņam ir ērtāk. Galvenais, lai darbs tiktu veikts pienācīgi un laicīgi. Grāmatvedis taču ir vadītāja labā roka.

Starptautiskās grāmatvežu federācijas izdotajā Profesionālo grāmatvežu ētikas kodeksā ir minēti šādi ētikas pamatprincipi: godīgums, objektivitāte, konfidencialitāte, profesionāla izturēšanās. Savukārt LR grāmatvežu asociācijas izdotajā Profesionālo grāmatvežu ētikas kodeksā šie principi ir līdzīgi: godprātība, objektivitāte, profesionālā kompetence un piesardzība, konfidencialitāte, profesionālā rīcība, profesijas standartu ievērošana.

Šos principus, es uzskatu, ka iemācīties nevar, jo ja jau ir izvēlēta šī profesija, ir jābūt skaidram tam, kā ir darbā jāuzvedas. Godīgumam un objektīvam skatījumam uz lietām ir jābūt ieaudzinātam jau bērnībā. Bet par pārējiem pamatprincipiem ir jābūt skaidram pašam no sevis. Domāju, ka konfidencialitāte attiecas ne tikai uz grāmatvežiem, bet arī uz citās profesijās strādājošajiem.

Visi pamatprincipi ir norādīti attiecīgajos kodeksos. Es uzskatu, ka grāmatvedim ir jābūt uzticīgam, godīgam, atbildīgam un zinošam.

Vēl jau ir arī liela nozīme tādam faktam – kā grāmatveža vietai uzņēmuma tēla veidošanā. Grāmatvedis kārto lietas ar bankām un daudzām valsts institūcijām. Principā – viņš un viņa darbs savā veidā sniedz priekšstatu par uzņēmumu. Grāmatvedim tāpēc arī ir jābūt attiecīgi ģērbtam, laipnam, komunikablam, atsaucīgam un svarīgākais, manuprāt, kompetentam savā amatā.

Tā kā es vēl jau tikai studēju, to visu es varu tikai iztēloties, dzīvē jeb reāli viss ir savādāk. Tāpēc pagaidām – lēnītēm virzīšos uz savu mērķi – būt grāmatvedei!

Un apkopojot visu iepriekš minēto, savu darbu nobeigšu ar šādu citātu no LR Profesionālo grāmatvežu ētikas kodeksa:

„Grāmatveža darbs prasa profesionālu meistarību, zināšanas un prasmi darboties saskaņā ar likumdošanas aktu normām, nacionālajām un profesionālajām prasībām.”

Continue Reading

Galvenie varoņi no “Mirdzums”

mirdzoša spūldze

Džeks Toranss – viesnīcas uzraugs, bijušais skolotājs un alkoholiķis, rakstnieks. Kādreiz Džeks (kad vēl ļoti daudz dzēra) bija egoistisks. To pierāda citāts: «Viņa [Vendija] bija gaidījusi, muļķīgi cerot uz brīnumu, ka Džeks sapratīs, kas notiek ne tikai ar viņu pašu, bet arī ar Vendiju, tomēr vīram ne prātā nenāca piebremzēt». Bet pēc tam viņš mainījās – viņš atmeta dzeršanu, kļuva daudz mierīgāks: «Kaut kas Džeku bija izmainījis». Taču Džeks viesnīcā pamazām sāka saprast, ka «viņš joprojām ir alkoholiķis un vienmēr tāds būs… Kaut kur viņā atrodas slēdze, kura vienkārši vienā brīdī iedarbinājās». Toranss bija ļoti apņēmīgs – tāda rakstura iezīme izpaudās situācijā, kad Džeks gribēja rakstīt grāmatu par viesnīcu: «Ja Džeks Toranss ir iedomājis kaut ko izdarīt, varat būt droši, ka viņš to izdarīs». Džekam arī nepatika, ka cilvēki «neizrāda cieņu pret viņu» – piemēram, Als Šoklijs (Džeka draugs, kuram ir nedaudz prestižāks amats) bieži vien uzrunāja Toransu kā «Džekij, puisīt!».

Vendija Toransa – Džeka Toransa sieva. No paša sākuma uzskatīja, ka «šķiršanās [ar Džeku] bija nepieciešama Denija un viņas pašas dēļ, ja viņa gatavojās kaut ko glābt savos agrīnajos pieauguša cilvēka dzīves gados». Kaut arī Vendija ļoti mīlēja savu ģimeni, tomēr apzinājās, ka viņai ne īpaši patīk, ka Denijs gandrīz visu savu laiku pavada ar tēvu: «Vendija pēkšņi atskārta, ka ir greizsirdīga uz šo ciešo saskaņu starp vīru un dēlu…». Toransa sieva darīja steidzīgus secinājumus (kad domāja, ka zulimus uz Denija kakla atstāja Džeks, un aizskrēja kopā ar pusi no vīra): «Ja informācija būtu nodota pilnā apjomā, Vendija, iespējams, būtu atcerējusies…taču Vendijas prāts joprojām bija aizņemts ar citām lietām».

Denijs Toranss – Džeka un Vendija dēls ar «mirdzuma» spējam. Denijs bija ļoti gudrs un apzinīgs zēns, viņš negribēja nekādā veidā apgrūtināt dzīvi saviem vecākiem. Piemēram, viņš zināja, ka viesnīcā notiks kaut kas slikts, taču ne vārda nepateica vecākiem, jo tā bija vienīgā iespēja Džekam nopelnīt naudu. Ja Denijs gribēja kaut ko pajautāt par kaut ko, ko viņš pats nevarēja saprast, viņš to nedarīja. «Dažreiz jautājumi varēja atnest tikai veselu kaudzi nepatikšanu» – tā sprieda piecgadīgais zēns. Denijs apzinājās, ka viesnīcas garam ir vienalga, ka viņs ir vēl tikai bērns: «Izskatās, fakts, ka man ir tikai pieci gadi patiešām nespēlē nekādu lomu». Toranss juniors bija ļoti drosmīgs cilvēks, jo spēja stāties pretī sajukušam prātā cilvēkam ar āmuru, kas ir trīs reizēs lielāks nekā viņš; Denijs viņam teica: «Tu esi maska. Tikai maska. [Drīz] tu vairs nebūsi vispār nekas. Es nebaidos no tevis».

Continue Reading