Darba algas apjomam, ka jau ir noskaidrots, ir obligāti jābūt noradītai darba līgumā. Bet tā summa, kas ir uzrakstīta “uz papīra” atšķīrās no tās, ko saņem darbinieks. Darba līguma tiek noradīta alga pirms dažādam izmaksām. Tikai pēc nodokļu un pārējam izmaksām, darbinieks saņem algu, kuru dēvē par “tīru” algu vai algu “uz rokas”.
Darba alga, kas tiek noradīta darba līgumā ir Bruto darba alga. Tā ir regulāri izmaksājamā naudas summa, kas tiek noradīta darba līgumā un ir piešķirtā konkrētam darbiniekam. Bruto alga ietver arī darba līgumā noteiktās piemaksas un prēmijas, kā arī samaksu par atvaļinājumu vai kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.
Naudas apjoms, ko tieši saņem darbinieks ir Neto alga. Tā ir aprēķināta, atņemot no Bruto algas summas sociālo nodokļi un iedzīvotāja ienākuma nodokļi. No kā ir saprotams, ka darbinieks saņem mazāku atalgojumu, nekā tas ir noradīts darba līgumā. Bruto alga vienmēr būs lielāka, nekā Neto darba alga.
Darba algu vēl iedala nominālā un reālā darba algā. Nominālā darba alga ir tā naudas summa, ko saņem darba ņēmējs par sniegtajiem pakalpojumiem vai saražotām precēm (par paveikto darbu). Savukārt, reālā darba alga ir to preču vai pakalpojumu daudzums, kuru darbinieks var iegadāties par saņemto atalgojumu.
Eksistē daži darba algas organizācijas veidi. Darba algas veids ir atkarīgs no tā, par ko alga tiek maksātā. Darba algas apmaksas veidu nosaka darba devējs, kā arī tas arī tiek noradīts darba līgumā.
Pirmais darba algas organizācijas veids ir laika alga, kas tiek maksātā regulāri – katru mēnesi par nostrādāto laiku. Laika alga tiek maksāta par nostrādātām stundām, dienām, nedēļām, mēnešiem vai gadiem. Laika alga dod iespēju maksāt algu darbiniekiem, kas strādā nepilnu darba dienu vai strādā vairākas stundas, pārstrādājot noteikto darba līgumā uzrādīto darba laiku.
Otrais darba algas organizācijas veids ir gabaldarba alga, jeb akorda alga. Tā tiek maksāta par konkrētu veiktu darbību. Piemēram, par saražoto produkciju, veikto operāciju, izgatavoto izstrādājumu vai sniegto pakalpojumu daudzumu. Tā alga tiek aprēķināta un izmaksāta balstoties uz paveikto darbu, piemēram, saražoto preču daudzumu un nav atkarīga no tā, cik daudz laika darbinieks ieguldīja laika veicot darbu.
Salīdzinot šos divus algas veidus, var secināt, ka laika alga obligāti būs samaksāta, neatkarīgi no tā, vai darbinieks ir izpildījis noteikto darba normu. Tas var novest līdz darbinieka motivācijas ātrāk pabeigt ieplānoto darba apjomu zaudējumam. Savukārt, gabaldarba algas veids var stimulēt darbiniekus strādāt efektīvāk un ātrāk, līdz ar ko taupīt savu laiku, ātrāk uzsākt jaunu darbu un palielināt gan darbinieka, gan uzņēmuma produktivitāti kopumā.
