Ēģiptiešu hieroglifu un šumeru ķīļraksta ietekmē feniķieši izveidoja senfeniķiešu lineāro alfabētu – fonogrāfisko konsonantisko rakstu no 22 burtu zīmēm tikai līdzskaņu apzīmēšanai. No tā ir attīstījušies visi lielākie alfabēti. Kā lielāko daļu visu izgudrojumu pasaulē, arī alfabētu izgudrot piespieda prakse, dzīves nepieciešamība. Par nozīmīgāko faktoru alfabēta izgudrošanā uzskatāma tirdzniecības attīstība Vidusjūrā. Par to liecina vieta, kur atrasti pirmie rakstītu tekstu piemēri un to saturs.
Viena no nozīmīgākajām Vidusjūras austrumu piekrastes ostām bija Ugarita (Ras Shamra) – mūsdienu Sīrijas teritorijā. Tās tirdzniecības apgrozījums (osta specializējās ieroču un dažādu metāla izstrādājumu ražošanā un tirdzniecībā) strauji auga un pārvaldīt tirdzniecības operācijas kļuva arvien grūtāk. Tādēļ tirdzniecības starpnieki ap 1700.-1500.g. pr.Kr. izgudroja zīmju sistēmu, ar kuras palīdzību veikt pierakstus par tirdzniecības darījumiem.
Tiesa, rakstītu tekstu piemēri bija zināmi arī pirms Ugaritas izgudrojuma. Ugaritas zīmju nozīme bija tā, ka pirmo reizi tika izstrādāta unificēta zīmju sistēma, ar kuras palīdzību varēja tikt sagatavoti teksti ar dažādu saturu. Neatkarīgi no teksta satura, zīmju sistēma, ar kuras palīdzību teksts ticis sagatavots, vienmēr bija viena un tā pati. Ugaritas teksti, kas tika pierakstīti ar pašu izgudroto sistēmu, bija vietējā semītu valodā, tādēļ to nereti dēvē par ziemeļsemītu sistēmu.
Alfabēta izgudrošana bija milzīgs solis uz priekšu, salīdzinājumā ar pastāvošajām runas tekstu pierakstīšanas sistēmām, piemēram, Ēģiptes hieroglifiem. Ugaritas sistēma ļāva ievērojami samazināt runas pierakstīšanai nepieciešamo daudzumu – mazāk par 30 zīmēm.
Savukārt, tālāk uz dienvidiem – Feniķijā un Palestīnā – ziemeļsemītu alfabēts tika pilnveidots, sākot to pierakstīt lineārā sistēmā, citiem vārdiem, pa rindiņām. Tas ļāva atteikties no agrāk pielietojamiem hieroglifiem un ķīļu zīmēm (kuneformām), ko bija izgudrojuši, kā uzskata vairums pētnieku, vēl šumeri pirms kādiem 5000 gadu. Neskatoties uz savu dramatisko likteni, feniķieši atstājuši ievērojamu artavu inovāciju Eiropas civilizācijas attīstībā. Viens no galvenajiem viņu (arī viņu radinieku – kanaāniešu) ieguldījumiem pasaules civilizācijas attīstībā ir alfabēts. Virkne speciālistu uzskata, ka Feniķijā un Palestīnā alfabēts attīstījās neatkarīgi no ziemeļsemītu alfabēta.
