Džeks Toranss – viesnīcas uzraugs, bijušais skolotājs un alkoholiķis, rakstnieks. Kādreiz Džeks (kad vēl ļoti daudz dzēra) bija egoistisks. To pierāda citāts: «Viņa [Vendija] bija gaidījusi, muļķīgi cerot uz brīnumu, ka Džeks sapratīs, kas notiek ne tikai ar viņu pašu, bet arī ar Vendiju, tomēr vīram ne prātā nenāca piebremzēt». Bet pēc tam viņš mainījās – viņš atmeta dzeršanu, kļuva daudz mierīgāks: «Kaut kas Džeku bija izmainījis». Taču Džeks viesnīcā pamazām sāka saprast, ka «viņš joprojām ir alkoholiķis un vienmēr tāds būs… Kaut kur viņā atrodas slēdze, kura vienkārši vienā brīdī iedarbinājās». Toranss bija ļoti apņēmīgs – tāda rakstura iezīme izpaudās situācijā, kad Džeks gribēja rakstīt grāmatu par viesnīcu: «Ja Džeks Toranss ir iedomājis kaut ko izdarīt, varat būt droši, ka viņš to izdarīs». Džekam arī nepatika, ka cilvēki «neizrāda cieņu pret viņu» – piemēram, Als Šoklijs (Džeka draugs, kuram ir nedaudz prestižāks amats) bieži vien uzrunāja Toransu kā «Džekij, puisīt!».
Vendija Toransa – Džeka Toransa sieva. No paša sākuma uzskatīja, ka «šķiršanās [ar Džeku] bija nepieciešama Denija un viņas pašas dēļ, ja viņa gatavojās kaut ko glābt savos agrīnajos pieauguša cilvēka dzīves gados». Kaut arī Vendija ļoti mīlēja savu ģimeni, tomēr apzinājās, ka viņai ne īpaši patīk, ka Denijs gandrīz visu savu laiku pavada ar tēvu: «Vendija pēkšņi atskārta, ka ir greizsirdīga uz šo ciešo saskaņu starp vīru un dēlu…». Toransa sieva darīja steidzīgus secinājumus (kad domāja, ka zulimus uz Denija kakla atstāja Džeks, un aizskrēja kopā ar pusi no vīra): «Ja informācija būtu nodota pilnā apjomā, Vendija, iespējams, būtu atcerējusies…taču Vendijas prāts joprojām bija aizņemts ar citām lietām».
Denijs Toranss – Džeka un Vendija dēls ar «mirdzuma» spējam. Denijs bija ļoti gudrs un apzinīgs zēns, viņš negribēja nekādā veidā apgrūtināt dzīvi saviem vecākiem. Piemēram, viņš zināja, ka viesnīcā notiks kaut kas slikts, taču ne vārda nepateica vecākiem, jo tā bija vienīgā iespēja Džekam nopelnīt naudu. Ja Denijs gribēja kaut ko pajautāt par kaut ko, ko viņš pats nevarēja saprast, viņš to nedarīja. «Dažreiz jautājumi varēja atnest tikai veselu kaudzi nepatikšanu» – tā sprieda piecgadīgais zēns. Denijs apzinājās, ka viesnīcas garam ir vienalga, ka viņs ir vēl tikai bērns: «Izskatās, fakts, ka man ir tikai pieci gadi patiešām nespēlē nekādu lomu». Toranss juniors bija ļoti drosmīgs cilvēks, jo spēja stāties pretī sajukušam prātā cilvēkam ar āmuru, kas ir trīs reizēs lielāks nekā viņš; Denijs viņam teica: «Tu esi maska. Tikai maska. [Drīz] tu vairs nebūsi vispār nekas. Es nebaidos no tevis».
