Galvenie varoņi no “Mirdzums”

mirdzoša spūldze

Džeks Toranss – viesnīcas uzraugs, bijušais skolotājs un alkoholiķis, rakstnieks. Kādreiz Džeks (kad vēl ļoti daudz dzēra) bija egoistisks. To pierāda citāts: «Viņa [Vendija] bija gaidījusi, muļķīgi cerot uz brīnumu, ka Džeks sapratīs, kas notiek ne tikai ar viņu pašu, bet arī ar Vendiju, tomēr vīram ne prātā nenāca piebremzēt». Bet pēc tam viņš mainījās – viņš atmeta dzeršanu, kļuva daudz mierīgāks: «Kaut kas Džeku bija izmainījis». Taču Džeks viesnīcā pamazām sāka saprast, ka «viņš joprojām ir alkoholiķis un vienmēr tāds būs… Kaut kur viņā atrodas slēdze, kura vienkārši vienā brīdī iedarbinājās». Toranss bija ļoti apņēmīgs – tāda rakstura iezīme izpaudās situācijā, kad Džeks gribēja rakstīt grāmatu par viesnīcu: «Ja Džeks Toranss ir iedomājis kaut ko izdarīt, varat būt droši, ka viņš to izdarīs». Džekam arī nepatika, ka cilvēki «neizrāda cieņu pret viņu» – piemēram, Als Šoklijs (Džeka draugs, kuram ir nedaudz prestižāks amats) bieži vien uzrunāja Toransu kā «Džekij, puisīt!».

Vendija Toransa – Džeka Toransa sieva. No paša sākuma uzskatīja, ka «šķiršanās [ar Džeku] bija nepieciešama Denija un viņas pašas dēļ, ja viņa gatavojās kaut ko glābt savos agrīnajos pieauguša cilvēka dzīves gados». Kaut arī Vendija ļoti mīlēja savu ģimeni, tomēr apzinājās, ka viņai ne īpaši patīk, ka Denijs gandrīz visu savu laiku pavada ar tēvu: «Vendija pēkšņi atskārta, ka ir greizsirdīga uz šo ciešo saskaņu starp vīru un dēlu…». Toransa sieva darīja steidzīgus secinājumus (kad domāja, ka zulimus uz Denija kakla atstāja Džeks, un aizskrēja kopā ar pusi no vīra): «Ja informācija būtu nodota pilnā apjomā, Vendija, iespējams, būtu atcerējusies…taču Vendijas prāts joprojām bija aizņemts ar citām lietām».

Denijs Toranss – Džeka un Vendija dēls ar «mirdzuma» spējam. Denijs bija ļoti gudrs un apzinīgs zēns, viņš negribēja nekādā veidā apgrūtināt dzīvi saviem vecākiem. Piemēram, viņš zināja, ka viesnīcā notiks kaut kas slikts, taču ne vārda nepateica vecākiem, jo tā bija vienīgā iespēja Džekam nopelnīt naudu. Ja Denijs gribēja kaut ko pajautāt par kaut ko, ko viņš pats nevarēja saprast, viņš to nedarīja. «Dažreiz jautājumi varēja atnest tikai veselu kaudzi nepatikšanu» – tā sprieda piecgadīgais zēns. Denijs apzinājās, ka viesnīcas garam ir vienalga, ka viņs ir vēl tikai bērns: «Izskatās, fakts, ka man ir tikai pieci gadi patiešām nespēlē nekādu lomu». Toranss juniors bija ļoti drosmīgs cilvēks, jo spēja stāties pretī sajukušam prātā cilvēkam ar āmuru, kas ir trīs reizēs lielāks nekā viņš; Denijs viņam teica: «Tu esi maska. Tikai maska. [Drīz] tu vairs nebūsi vispār nekas. Es nebaidos no tevis».

Continue Reading

Krūšu palielināšanas plusi un mīnusi

sieviete ar skaistām krūtīm

Mūsdienās plastiskā ķirurģija kļūst aizvien populārāka un populārāka. Diezgan daudzas sievietes skaistuma dēļ izvēlas vērsties pie plastiskā ķirurga. Spriežot pēc datiem, krūšu palielināšana šobrīd ir visvairāk pasaulē veiktā kosmētiskā manipulācija. Daudzas sievietes vismaz reizi dzīves laikā ir aizdomājušās par krūšu operācijas veikšanu. Taču kā saprast, vai tāda tiešām ir nepieciešama? Vai operācijai ir kādas sekas? Vai krūšu palielināšanas mīnusu ir tikpat daudz, cik plusu? Atbildes meklē šajā rakstā!

Krūšu palielināšanas operācijas galvenie plusi

  • Skaists rezultāts. Krūšu palielināšana ir ļoti efektīva. Tās rezultāts uzreiz ir pamanāms un ilgst visa mūža garumā.
  • Var izvēlēties jebkuru formu un izmēru. Sieviete var izvēlēties, kādas krūtis viņa grib – nedaudz lielākas vai ievērojami lielākas. Ir iespējams izvēlēties vajadzīgo izmēru un pat formu. Ar formas palīdzību var panākt vēlamu efektu, padarīt krūtis dabiskākas vai izteiksmīgākas.
  • Var vilkt kleitas ar lielu dekoltē. Apģērba izvēlē vairs nav ierobežojumu! Jaunās krūtis parasti izskatās tik satriecoši, ka kleitas ar visu veidu izgriezumiem krūšu daļā izskatās lieliski.
  • Visi krūšturi izskatās labi. Pēc krūšu palielināšanas jūs esat neierobežota ne tikai kleitu, bet arī krūšturu izvēlē. Vairs nav obligāti jāmeklē tikai push-up krūšturi, jo apakšveļa bez pacelšanas efekta arī izskatīsies lieliski!
  • Uzlabojas forma pēc bērna barošanas. Daudzām sievietēm pēc grūtniecības un bērns zīdīšanas ar krūti, ļoti izmainās krūšu forma. Tās vairs nav tvirtas un nokarājas. Šo problēmu ir viegli risināt ar operācijas palīdzību.
  • Palīdz justies pašpārliecinātai. Liela daļa sieviešu mazo krūšu dēļ nejūtas pašpārliecinātas un skastas. Operācija bieži vien ir labs veids, kā likt sievietei justies pārliecinātai par sevi.

Krūšu palielināšanas mīnusi

  • Pēcoperācijas periods. Pēc operācijas ir nepieciešams mierīgāks režīms. Nedrīkst augsti celt rokas, kādu laiku jāatturās no fizikas slodzes, un nedēļu pēc operācijas ieteicams gultas režīms.
  • Retas blakusparādības. Operācija ir ķirurģiska iejaukšanās, uz kuru kāres organisms reaģē savādāk. Ļoti retos gadījumos ir iespējamas blakusparādības, kuras dažreiz ir grūti novērst.
  • Cena. Krūšu palielināšana ir operācija, kuru būtu jāveic tikai pie sertificēta ķirurga ar labām atsauksmēm. Un tam ir noteikta cena. Lai rezultāts būtu drošs, jums jārēķinās, ka labā klīnikā operācijas cena būs vairāki tūkstoši eiro. Taču tikai laba klīnika ir garantija, ka operācija noritēs veiksmīgi.

Ceram, ka šis raksts palīdzēja jums saprast, vai krūšu palielināšana ir operācija, kas jums ir vajadzīga. Atceries, ka operācija ir atbildīgs lēmums un pirms to veikt, noteikti konsultējies ar kādu labu plastisko ķirurgu!

Continue Reading

Konfūcija ceļojumi pa Ķīnu

Lai gan aptuveni 30 gadu vecumā Konfūcijs sācis pulcināt ap sevi cilvēkus, kuriem bija interese par senās literatūras pētniecību, par pirmajiem Konfūcija skolēniem uzskata Lu valsts aristokrāta Ming Xizi divus dēlus. Aristokrāts tieši pirms nāves 518.gadā p.m.ē. slavēja Konfūciju kā gudro un sniedza norādījumus saviem virsniekiem, ka pēc viņa nāves jāuztic dēlu skološana Konfūcijam. Šīs ir labs piemērs, ka jau 33 gadu vecumā Konfūcijs bija nozīmīga persona Lu. 512.gadā Konfūcijs bija tiesnesis, vēlāk arī tieslietu ministrs, iespējams, arī valsts īpašuma un celtniecības ministra palīgs. Politiskā situācija Lu valstī bija nestabila, jo nevis Lu valdnieka, bet gan trīs Heng ģimeņu – Jingunshi, Shusunshi un Mengsunshi- rokās bija militārā, finansiālā un politiskā kontrole. Tādēļ 517.gadā p.m.ē. Konfūcijs pameta Lu, lai citur meklētu iespējas, kā izplatīt savas idejas un domas, ieinteresējot citu Senās Ķīnas feodālo valstu valdniekus.

Qi viņš pirmo reizi dzirdēja sakrālo Šao mūzikas izpildījumu. Viņš novēroja sabiedrību un veica secinājumus, ka tas ,kas vajadzīgs Qi ir , lai valdnieks būtu valdnieks, tēvs būtu tēvs un dēls būtu dēls. Viņš arī komentēja Qi politiku, saskatot līdzību ar Lu valsts trūkumiem. Vara atradās nevis valdnieka, bet gan spēcīgu ministru ģimeņu rokās, kurām viņam nācās kalpot. Konfūcijs vēlāk atgriezās Lu. Lai gan pastāv dažādi uzskati, vai viņš ir ieņēmis kādu svarīgu amatu, Mengzi ir teikts, ka Konfūcijs esot bijis noziegumu ministrs “Si kou” un Zuozhuan apstiprina, ka viņš šajā amatā ir bijis aptuveni sākot no 509.gada p.m.ē. 500.gadā p.m.ē. Konfūcijs satikās ar Jiagu Qi štatā, kad viņu aicināja aizsargāt hercoga Duke Ding dzīvību. Šīs tiek uzskatīts par vissvarīgāko viņa oficiālās zināmās karjeras notikumiem.

Continue Reading

Menedžments nākotnē

Cilvēka prātu jau izsenis nodarbināja jautājums: “Kā piepildīt savas neierobežotās vēlmes ar sev pieejamiem ierobežotajiem resursiem?” Gāja laiks un barteru nomainīja nauda. Cilvēks saprata: jo vairāk naudas viņam būs, jo vairāk vēlmju viņš spēs apmierināt. Bet kā tikt pie “lielās naudas”? Vajadzēja kaut ko pārdot vai izdarīt kādu pakalpojumu, tāpēc radās māksla pārdot(-ies), ko mēdz dēvēt par menedžmentu.

Senie grieķi bija pamanījuši, ka pārdot iespējams gandrīz visu, bet kāpēc jātērē spēki strādājot un kaut ko radot, ja pārdot var arī tādas lietas, kā, piem., gaiss. Protams, neviens saprātīgs cilvēks nevēlējās maksāt par to, kas viņam jau ir neatkarīgi no kāda cita, taču varasvīri bija paredzējuši arī šādu iespēju. Ja likums noteica, ka par gaisu jāmaksā nodoklis, tad parastam iedzīvotājam neatlika nekas cits kā vienīgi maksāt ragā. Par laimi līdz mūsdienām ir nonācis tikai to laiku teiciens “par zilu gaisu” un rūgtā pieredze. Taču raugoties no otras puses, maksādams par gaisu, cilvēks ieguva to, ko gribēja – neviens viņu vairs netraucēja par nodokļu nemaksāšanu un viņš varēja justies drošs un brīvs (līdz nākošai reizei).

Laiki mainījušies un tirgotājiem nākas daudz pūlēties, lai mūsdienu racionālajā pasaulē izdomātu, ko varētu pārdot, bet kas pašam nebūtu jāizgatavo. Taču dažreiz notiek arī tā: vajag tikai gribēt un viss izdodas. Tā piem., Dennis M. Hops izdomāja, ka sāks tirgot zemi uz Mēness un Saules sistēmas planētām. Viņš nokārtoja visas formalitātes un uzsāka biznesu (droši vien Saules sistēmai ir robeža tikai tāpēc, lai kādreiz nenonāktu konfliktā ar citplanētiešiem). Veiklais zēns (Dennis M. Hops) bija pamanījis kļūdu populārajā metodē “atrasts nav zagts, kabatā bāžams”. Zeme uz Mēness pagaidām mums var piederēt tikai formāli, taču arī es saprotu, ka katrā no mums mīt bērns, kam bērnībā, iespējams, nepietika vietas smilšu kastē un nācās spēlēties citur. Žēl, bet tikai dažiem cilvēkiem izdodas piepildīt savas bērnības ilgas.

Continue Reading

Feniķiešu alfabēts

putni lidojumā

Ēģiptiešu hieroglifu un šumeru ķīļraksta ietekmē feniķieši izveidoja senfeniķiešu lineāro alfabētu – fonogrāfisko konsonantisko rakstu no 22 burtu zīmēm tikai līdzskaņu apzīmēšanai. No tā ir attīstījušies visi lielākie alfabēti. Kā lielāko daļu visu izgudrojumu pasaulē, arī alfabētu izgudrot piespieda prakse, dzīves nepieciešamība. Par nozīmīgāko faktoru alfabēta izgudrošanā uzskatāma tirdzniecības attīstība Vidusjūrā. Par to liecina vieta, kur atrasti pirmie rakstītu tekstu piemēri un to saturs.

Viena no nozīmīgākajām Vidusjūras austrumu piekrastes ostām bija Ugarita (Ras Shamra) – mūsdienu Sīrijas teritorijā. Tās tirdzniecības apgrozījums (osta specializējās ieroču un dažādu metāla izstrādājumu ražošanā un tirdzniecībā) strauji auga un pārvaldīt tirdzniecības operācijas kļuva arvien grūtāk. Tādēļ tirdzniecības starpnieki ap 1700.-1500.g. pr.Kr. izgudroja zīmju sistēmu, ar kuras palīdzību veikt pierakstus par tirdzniecības darījumiem.

Tiesa, rakstītu tekstu piemēri bija zināmi arī pirms Ugaritas izgudrojuma. Ugaritas zīmju nozīme bija tā, ka pirmo reizi tika izstrādāta unificēta zīmju sistēma, ar kuras palīdzību varēja tikt sagatavoti teksti ar dažādu saturu. Neatkarīgi no teksta satura, zīmju sistēma, ar kuras palīdzību teksts ticis sagatavots, vienmēr bija viena un tā pati. Ugaritas teksti, kas tika pierakstīti ar pašu izgudroto sistēmu, bija vietējā semītu valodā, tādēļ to nereti dēvē par ziemeļsemītu sistēmu.

Alfabēta izgudrošana bija milzīgs solis uz priekšu, salīdzinājumā ar pastāvošajām runas tekstu pierakstīšanas sistēmām, piemēram, Ēģiptes hieroglifiem. Ugaritas sistēma ļāva ievērojami samazināt runas pierakstīšanai nepieciešamo daudzumu – mazāk par 30 zīmēm.

Savukārt, tālāk uz dienvidiem – Feniķijā un Palestīnā – ziemeļsemītu alfabēts tika pilnveidots, sākot to pierakstīt lineārā sistēmā, citiem vārdiem, pa rindiņām. Tas ļāva atteikties no agrāk pielietojamiem hieroglifiem un ķīļu zīmēm (kuneformām), ko bija izgudrojuši, kā uzskata vairums pētnieku, vēl šumeri pirms kādiem 5000 gadu. Neskatoties uz savu dramatisko likteni, feniķieši atstājuši ievērojamu artavu inovāciju Eiropas civilizācijas attīstībā. Viens no galvenajiem viņu (arī viņu radinieku – kanaāniešu) ieguldījumiem pasaules civilizācijas attīstībā ir alfabēts. Virkne speciālistu uzskata, ka Feniķijā un Palestīnā alfabēts attīstījās neatkarīgi no ziemeļsemītu alfabēta.

Continue Reading