Menedžments nākotnē

Cilvēka prātu jau izsenis nodarbināja jautājums: “Kā piepildīt savas neierobežotās vēlmes ar sev pieejamiem ierobežotajiem resursiem?” Gāja laiks un barteru nomainīja nauda. Cilvēks saprata: jo vairāk naudas viņam būs, jo vairāk vēlmju viņš spēs apmierināt. Bet kā tikt pie “lielās naudas”? Vajadzēja kaut ko pārdot vai izdarīt kādu pakalpojumu, tāpēc radās māksla pārdot(-ies), ko mēdz dēvēt par menedžmentu.

Senie grieķi bija pamanījuši, ka pārdot iespējams gandrīz visu, bet kāpēc jātērē spēki strādājot un kaut ko radot, ja pārdot var arī tādas lietas, kā, piem., gaiss. Protams, neviens saprātīgs cilvēks nevēlējās maksāt par to, kas viņam jau ir neatkarīgi no kāda cita, taču varasvīri bija paredzējuši arī šādu iespēju. Ja likums noteica, ka par gaisu jāmaksā nodoklis, tad parastam iedzīvotājam neatlika nekas cits kā vienīgi maksāt ragā. Par laimi līdz mūsdienām ir nonācis tikai to laiku teiciens “par zilu gaisu” un rūgtā pieredze. Taču raugoties no otras puses, maksādams par gaisu, cilvēks ieguva to, ko gribēja – neviens viņu vairs netraucēja par nodokļu nemaksāšanu un viņš varēja justies drošs un brīvs (līdz nākošai reizei).

Laiki mainījušies un tirgotājiem nākas daudz pūlēties, lai mūsdienu racionālajā pasaulē izdomātu, ko varētu pārdot, bet kas pašam nebūtu jāizgatavo. Taču dažreiz notiek arī tā: vajag tikai gribēt un viss izdodas. Tā piem., Dennis M. Hops izdomāja, ka sāks tirgot zemi uz Mēness un Saules sistēmas planētām. Viņš nokārtoja visas formalitātes un uzsāka biznesu (droši vien Saules sistēmai ir robeža tikai tāpēc, lai kādreiz nenonāktu konfliktā ar citplanētiešiem). Veiklais zēns (Dennis M. Hops) bija pamanījis kļūdu populārajā metodē “atrasts nav zagts, kabatā bāžams”. Zeme uz Mēness pagaidām mums var piederēt tikai formāli, taču arī es saprotu, ka katrā no mums mīt bērns, kam bērnībā, iespējams, nepietika vietas smilšu kastē un nācās spēlēties citur. Žēl, bet tikai dažiem cilvēkiem izdodas piepildīt savas bērnības ilgas.

Continue Reading

Feniķiešu alfabēts

putni lidojumā

Ēģiptiešu hieroglifu un šumeru ķīļraksta ietekmē feniķieši izveidoja senfeniķiešu lineāro alfabētu – fonogrāfisko konsonantisko rakstu no 22 burtu zīmēm tikai līdzskaņu apzīmēšanai. No tā ir attīstījušies visi lielākie alfabēti. Kā lielāko daļu visu izgudrojumu pasaulē, arī alfabētu izgudrot piespieda prakse, dzīves nepieciešamība. Par nozīmīgāko faktoru alfabēta izgudrošanā uzskatāma tirdzniecības attīstība Vidusjūrā. Par to liecina vieta, kur atrasti pirmie rakstītu tekstu piemēri un to saturs.

Viena no nozīmīgākajām Vidusjūras austrumu piekrastes ostām bija Ugarita (Ras Shamra) – mūsdienu Sīrijas teritorijā. Tās tirdzniecības apgrozījums (osta specializējās ieroču un dažādu metāla izstrādājumu ražošanā un tirdzniecībā) strauji auga un pārvaldīt tirdzniecības operācijas kļuva arvien grūtāk. Tādēļ tirdzniecības starpnieki ap 1700.-1500.g. pr.Kr. izgudroja zīmju sistēmu, ar kuras palīdzību veikt pierakstus par tirdzniecības darījumiem.

Tiesa, rakstītu tekstu piemēri bija zināmi arī pirms Ugaritas izgudrojuma. Ugaritas zīmju nozīme bija tā, ka pirmo reizi tika izstrādāta unificēta zīmju sistēma, ar kuras palīdzību varēja tikt sagatavoti teksti ar dažādu saturu. Neatkarīgi no teksta satura, zīmju sistēma, ar kuras palīdzību teksts ticis sagatavots, vienmēr bija viena un tā pati. Ugaritas teksti, kas tika pierakstīti ar pašu izgudroto sistēmu, bija vietējā semītu valodā, tādēļ to nereti dēvē par ziemeļsemītu sistēmu.

Alfabēta izgudrošana bija milzīgs solis uz priekšu, salīdzinājumā ar pastāvošajām runas tekstu pierakstīšanas sistēmām, piemēram, Ēģiptes hieroglifiem. Ugaritas sistēma ļāva ievērojami samazināt runas pierakstīšanai nepieciešamo daudzumu – mazāk par 30 zīmēm.

Savukārt, tālāk uz dienvidiem – Feniķijā un Palestīnā – ziemeļsemītu alfabēts tika pilnveidots, sākot to pierakstīt lineārā sistēmā, citiem vārdiem, pa rindiņām. Tas ļāva atteikties no agrāk pielietojamiem hieroglifiem un ķīļu zīmēm (kuneformām), ko bija izgudrojuši, kā uzskata vairums pētnieku, vēl šumeri pirms kādiem 5000 gadu. Neskatoties uz savu dramatisko likteni, feniķieši atstājuši ievērojamu artavu inovāciju Eiropas civilizācijas attīstībā. Viens no galvenajiem viņu (arī viņu radinieku – kanaāniešu) ieguldījumiem pasaules civilizācijas attīstībā ir alfabēts. Virkne speciālistu uzskata, ka Feniķijā un Palestīnā alfabēts attīstījās neatkarīgi no ziemeļsemītu alfabēta.

Continue Reading